Pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas būvniekiem uz pusi samazinās ikgadējo nodevu

 

Pēc būvniecības jomas ģenerālvienošanās parakstīšanas, kas paredzēs noteikt minimālas algas būvniecības nozarē, būvuzņēmumiem uz pusi samazinās ikgadējo nodevu, paredz valdības otrdien, 26.septembra, atbalstītie Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi būvkomersantu reģistrācijas noteikumos.

Būvnieku ikgadējā nodeva

 Šobrīd valsts nodeva ir diferencēta atkarībā no būvkomersanta pašu spēkiem sniegto pakalpojumu apjoma Latvijā konkrētajā gadā:

  • no 0 līdz 50 000 eiro – 100 eiro;
  • no 50 001 līdz 500 000 eiro – 500 eiro;
  • no 500 001 līdz 1 000 000 eiro –1000 eiro;
  • no 1 000 001 līdz 5 000 000 eiro – 2000 eiro;
  • no 5 000 001 līdz 10 000 000 eiro – 3000 eiro;
  • vairāk par 10 000 000 eiro – 5000 eiro
Grozījumi paredz, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi Būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. 

Ekonomikas ministrija norāda, ka nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus visiem būvkomersantiem. Grozījumi paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu.

Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma.

Savukārt tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē (ģenerālvienošanos), pēc tā stāšanās spēkā ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā.

Tā būs motivācija komersantiem parakstīt ģenerālvienošanos. 

Tāpat grozījumi paredz atcelt pašlaik noteikto ierobežojumu reģistrācijai Būvkomersantu reģistrā, ja būvkomersanta nodarbinātais būvspeciālists ir nodarbināts pie vairāk nekā diviem citiem būvkomersantiem. Ierobežojumi tiks atcelti, ņemot vērā, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšana neliecina par patieso būvspeciālista noslodzi.

Grozījumi arī paredz, ka visus nodevas ieņēmumus varēs izlietot tikai būvniecības politikas izstrādei un ieviešanai, izdevumu segšana būvniecības valsts kontroles sistēmas uzturēšanai un nodrošināšanai, būvniecības politikas izstrādes nodrošināšanai, nozares izpētes pasākumiem, nozares reputācijas un konkurētspējas celšanas pasākumiem. Šo mērķu īstenošana kopumā sekmēs drošu un kvalitatīvu būvniecību, kā arī administratīvā sloga mazināšanu un būvniecības nozares produktivitātes celšanu. Vienlaikus normatīvo aktu pilnveidošana ietekmēs visus būvniecības dalībniekus, nodrošinot kvalitatīvu būvniecības pakalpojumu saņemšanu.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.  

Jau ziņots, ka būvniecības nozare gatavojas ieviest elektronisko darba uzskaites sistēmu, cerot, ka pārejas periodā kontroles dienesti nebūs tikai sodu iekasētāji, savukārt, lai ieviestu ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, uzņēmēji sagaida no valdības risinājumu virsstundu apmaksai un motivācijas sistēmu, LTV “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.  

Viņa norādīja, ka uzņēmējiem nepieciešama motivācijas programma, lai noslēgtu ģenerālvienošanos. Lai tā stātos spēkā, vienošanās jāparaksta vismaz 300 uzņēmējiem, un “visiem jautājums, kāpēc jāvienojas par vismaz 770 eiro algu mazkvalificētajiem strādniekiem, pretēji valstij noteiktajiem 430 eiro”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti