De Facto

Atkal nepietiek naudas mediķu algām solītajā apmērā

De Facto

Ieskats 27. septembra "De Facto" tematos

"Saskaņas" nesaskaņas turpinās

Pēc divu Saeimas deputātu izslēgšanas «Saskaņa» sola stingru frakcijas disciplīnu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Divu Saeimas deputātu izslēgšana no partijas un no frakcijas – tik nopietnu satricinājumu šonedēļ piedzīvoja partija “Saskaņa”. Vjačeslavs Dombrovskis un Ļubova Švecova pirms diviem gadiem “Saskaņas” vēlēšanu sarakstā nonāca kā jaunas sejas. Abi arī tika plaši reklamēti – Dombrovskis pat kā premjera amata kandidāts. Nu izrādās, ka domstarpības partijā brieda jau ilgāku laiku, bet “Saskaņai” neveiksmīgie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti lika tām izlauzties uz āru. Tagad “Saskaņa” apņēmusies konsolidēties, piemēram, ieviešot ļoti stingru disciplīnu Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Vēl pirms diviem gadiem Vjačeslavs Dombrovskis svinīgi tika izvirzīts par “Saskaņas” premjerministra amata kandidātu. Pirms pusotra gada viņš gandrīz kļuva par pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet pērn rudenī “Saskaņas” kongresā bija viens no trim kandidātiem uz partijas vadītāja amatu, ko ieguva Jānis Urbanovičs.

Toreiz Dombrovskis kļuva par vienu no viņa vietniekiem, taču pirms pusotras nedēļas publiski paziņoja, ka no “Saskaņas” valdes aiziet. Jau nākamajā dienā “Saskaņas” Rīgas nodaļas valde ierosināja viņa izslēgšanu no partijas. Rīgas nodaļas sašutumu izpelnījās arī Saeimas deputātes, kādreizējās Finanšu policijas priekšnieka vietnieces Ļubovas Švecovas komentārs “Facebook”. Tajā Švecova, atsaucoties uz Urbanoviča pērn partijas kongresā pausto, ka pats gaidot, kad viņu novāks, pajokoja – viņai vajadzības gadījumā roka nenotrīcēs, tāpēc jāgaida jaunais kongress.

Urbanovičs publiski pauda, ka nu esot pārkāptas robežas, jo šādi joki neesot “ne asprātīgi, ne koleģiāli, ne ētiski, īpaši zinot šo vārdu autora iepriekšējo dzīves gājumu un patiku pret ieročiem”. Gan partijas valdes, gan Saeimas frakcijas vairākums nostājās sava vadītāja pusē. “Nu viņi [Dombrovskis un Švecova] ir panākuši savējo. Viņi publiski ir pauduši, ka viņi “Saskaņai” nevēl labu, ka “Saskaņa” nebūs ilgdzīvotāja, ko viņi arī novēl. Nu, viņi, manuprāt, kļuva ļoti nepacietīgi – paši nebija gatavi iet, gribēja, lai mēs viņus tā kā pamudinām,” uzskata Urbanovičs.

“Saskaņas” Rīgas nodaļas valdi vada bijušais un arī jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis. Viņš pats ir iesaistīts dažādos skandālos, piemēram, kā “Rīgas satiksmes” konsultants, kura algošanas dēļ uzņēmums tagad vēršas pret kādreizējo vadību. Tomēr Bergmanis uzskata, ka “Saskaņas” reputācijai kaitējuši nu jau bijušie biedri: “Tur bija divi dažādi gadījumi. Vienā gadījumā konkrēti gāja runa par to, ka viņš [Dombrovskis] partijas biedrus sauc par korumpantiem un kaut kādu vienu partijas daļu sauc par... nu, teiksim tā, bez tiesas apvaino kaut kādos noziegumos. Tādējādi ceļ neslavu gan partijai, gan biedriem. A otrā gadījumā bija par to, ka tiek izplatīti draudi sociālajos tīklos.”

Švecova draudēšanu noliedz: “Tā diskusija un dialogs bija tieši par nepieciešamām pārmaiņām, par nepieciešamību veidot citu konstrukciju sadarbībai un komunikācijai ar sabiedrību no partijas vadītājiem un tieši pārvēlēt vadītājus un valdi.”

Pēc izslēgšanas no “Saskaņas” un tās Saeimas frakcijas Vjačeslavs Dombrovskis atklāja, ka jau maijā bija nolēmis partijas valdi atstāt, bet to nedarīja, lai nekaitētu “Saskaņai” Rīgas domes vēlēšanās: “Pēdējais piliens bija tas, kas notika pandēmijas laikā. (..) Koalīcija un valdība, kuras darbību es līdz šim vērtēju, maigi izsakoties, diezgan zemu, spēja mobilizēties, saņemties un demonstrēja diezgan tādu – izteikšu nelielu komplimentu – samērā labu rezultātu. Tai pašā laikā es redzēju, ka no “Saskaņas”  vadības tāds uzstādījums ir bijis sēdēt un kaut ko gaidīt, ka partijas vadība vispār nebija redzama. Šo dažu mēnešu laikā “Saskaņai” nebija nevienas valdes sēdes. (..) Man tas bija pietiekami, lai izdarītu secinājumu, ka es šādā valdē vairs strādāt nevēlos.”

Politiķis noliedz “Saskaņas” pārmetumus, ka jau ilgāku laiku būtu plānojis pievienoties kādam citam politiskajam spēkam. Taču nu, kad ir izslēgts no partijas, viņš apdomāšot savu nākotni politikā. Ja Dombrovskis izlemšot tajā palikt, viņš dibināšot jaunu partiju, jo redzot, ka pieprasījums pēc tādas esot gan “Saskaņas” elektorātā, gan partijas biedru vidū.

“Saskaņas” valde par abu deputātu izslēgšanu sprieda vairāk nekā divas stundas. Valde arī uzdeva “Saskaņas” frakcijas līderim jaunajā Rīgas domē Konstantīnam Čekušinam vadīt darba grupu, kas analizēs vēlēšanu rezultātus. Partijas struktūras tos izvērtēs vēlā rudenī, kad notiks arī visu partijas amatu ārkārtas pārvēlēšana. “Mums vajag saprast, kur ir mūsu kļūdas, izanalizēt un piedāvāt savu risinājumu, savu vīziju. (..) Kad mēs izstrādāsim plānu, mēs par to runāsim kongresa laikā. Tas būs publiski, protams,” klāsta Čekušins.

Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova pēc “Saskaņas” valdes sēdes uzsvēra, ka turpmāk Saeimas frakcijā auklēšanās vairs nebūšot: “Pašlaik partijas valdes un partijas frakcijas nostāja ir tāda, ka mēs vēlamies strādāt ļoti monolīti, solidāri, vairs nepieļaut atšķirības balsojumos. Un frakcijas disciplīna no šīs dienas būs ļoti un ļoti stingra.” Vai tiem, kas frakcijā neatbalstīja Dombrovska un Švecovas izslēgšanu, arī būtu jāiziet? Ločmele-Luņova tiešu atbildi uz to nesniedz.

Frakcijas sēdē ''pret'' balsotāju bija maz. Starp tiem ir bijusī izglītības nozares ierēdne Evija Papule, kas nav partijas biedre, bet tika uzaicināta kandidēt no “Saskaņas” pirms diviem gadiem: “Es varēju piedalīties un izteikt savu attieksmi tikai frakcijas sēdē, jo šobrīd esmu frakcijas sastāvā. Un līdz ar to tā kā tādas īstas diskusijas par to nebija, bija balsojums, un es arī savu attieksmi paudu.” Vaicāta, vai viņa apsver iespēju izstāties no frakcijas, Papule atbild: “Šāda iespēja ir vienmēr, un katrā gadījumā – tas ir atkarīgs no tā, kā partija attīstīs tālākos savus lēmumus vai savu izvēlēto pozīciju. Šāda iespēja pastāv vienmēr.”

Partijas un frakcijas konsolidēšana nav vienīgās “Saskaņas” vadītāja Urbanoviča rūpes. Partijas gada pārskatā redzamas parādsaistības gandrīz 350 tūkstošu eiro apmērā. Liela daļa no tām ir saistīta ar parādiem par 2018. gada Saeimas vēlēšanu kampaņu, tai skaitā – ārvalstu konsultantiem, zināms “De facto”.

Urbanovičs nosaukt partijas kreditorus atsakās: “Parādi, protams, mazināja mūsu iespējas šajās vēlēšanās, bet tie nav tādi, kurus mēs neesam spējīgi atdot. Gandrīz visi parādi ir nokārtoti. Gandrīz! Ir vēl daži, par ko mums ir dinamiska diskusija ar kreditoriem par apmēriem, veidu un tā tālāk. (..) Mums ir noīrēti juristi šādu strīdu risināšanai ar starptautisku pieredzi. Viņi man saka: “Mēs tiksim galā, netraucē ar saviem prātojumiem vai minējumiem!””

Urbanovičs atzīst, ka par šiem kreditoriem ir runājis arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KAB). KNAB joprojām izmeklē Rīgas Tūrisma attīstības biroja apmaksātos Vācijas konsultanta Luca Meiera pakalpojumus laikā, kad viņš aktīvi piedalījās “Saskaņas” Saeimas vēlēšanu kampaņas organizēšanā.

Svētdienas vakarā kļuva zināms, ka "Saskaņu" atstās arī Saeimas deputāte Evija Papule.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti