ĪSUMĀ:
- EIB līdz 2021. gada beigām pārtrauks atbalstu fosilā kurināmā projektiem.
- EIB vadība: Tas nenozīmē gāzes izmantošanas ēras beigas Eiropā.
- EIB: Tas liks nozarei meklēt jaunus risinājumus, lai samazinātu ietekmi uz vidi.
- Vides aktīvisti: Nākotnē ES jānosaka stingrāki bioenerģijas mērķi.
- Ne visas dalībvalstis ir vienlīdzīgā situācijā.
- Daudzām Austrumeiropas valstīm joprojām ir zemi ieguldījumi atjaunojamos energoresursos.
- EIB varētu izņēmuma kārtā dāsnāk finansēt projektus Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Saskaņā ar pērnā gada nogalē publicēto jauno enerģētikas kreditēšanas politiku līdz 2021. gada beigām plānots pārtraukt atbalstu fosilā kurināmā projektiem, ieskaitot dabasgāzes projektus.
Eiropas Investīciju bankas viceprezidenta Endrjū Makdovela ieskatā tas gan nenozīmē gāzes izmantošanas ēras beigas Eiropā, bet gan liks nozarei meklēt jaunus risinājumus, lai samazinātu ietekmi uz vidi.
“Gāzes ģenerācijas iekārtās var izmantot ne tikai dabasgāzi, kas iegūta zemes vai jūras dzīlēs, bet arī ūdeņradi, kas ir radīts ar atjaunojamo enerģiju, vai arī var izmantot sintētisko gāzi, kas principā ir sintētiskā procesā radīts metāns, tādējādi atkal izmantojot atjaunojamos resursus.
Šajā situācijā gāzes sadedzināšana neietekmē vidi negatīvi, jo jūs ražojat gāzi, nevis to paņemat no zemes un izdalāt atmosfērā papildu oglekli,” skaidroja Makdovels.
Tikmēr vides aktīvisti pārliecināti, ka nākotnē Eiropas Savienībai ir jānosaka stingrāki bioenerģijas mērķi, jo ne visi alternatīvie veidi ir ilgtspējīgi, norādīja “Greenpeace” politikas padomnieks Sebastians Mangs.
“Pastāv arī citi gāzu veidi, piemēram, kultūraugu un mežu izmantošana kurināmā ražošanai. Un šis segments patiešām var būt tikai neliela daļa no emisiju samazināšanas risinājuma. Eiropa jau tagad ļoti paļaujas, piemēram, uz bioenerģiju.
Taču tās izmantošanai ir liela ietekme uz savvaļas dzīvi un dabisko pasauli, jo, lai stādītu kultūras, mums ir jānocērt vairāk lietus mežu,” norādīja Mangs.
“Eurogas” ģenerālsekretārs Džeimss Vatsons skaidroja - lai arī gāzes rūpniecība būtu devusi priekšroku garākam pārejas termiņam, tā ir apmierināta ar lēmumu, jo Eiropas Investīciju banka ir gatava ieguldīt atbilstošā infrastruktūrā.
Vatsons gan piebilda, ka ne visas dalībvalstis ir vienlīdzīgā situācijā. Daudzām Austrumeiropas valstīm joprojām ir pārāk zemi ieguldījumi atjaunojamos energoresursos.
“Ja esat Polija vai Bulgārija un meklējat veidu, kā samazināt CO2 izmešus, ir absolūti ekonomiski pamatoti apgalvot, ka mēs varam diezgan ievērojami samazināt CO2 emisijas, pārejot no oglēm uz gāzi un joprojām lēti nodrošinot enerģiju iedzīvotājiem, lai izvairītos no enerģijas trūkuma,” pauda Džeimss Vatsons.
Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Endrjū Makdovels atzina, ka Austrumeiropas valstis ir izņēmums un tās saņems papildu palīdzību.
“Mēs pieņēmām, ka parastos apstākļos mēs turpināsim finansēt tikai līdz 50 procentiem no visiem piemērotajiem enerģijas projektiem. Taču Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurām ir īpaši lielas investīciju prasības, ņemot vērā to atkarību no oglēm, mēs vienojāmies, ka izņēmuma kārtā mēs finansēsim līdz 75 procentiem no visiem piemērotajiem enerģētikas projektiem, lai sniegtu šo papildu palīdzību,” atklāja Makdovels.
Fosilā kurināmā projektu atbalstīšanu lemts pārtraukt līdz 2021. gada beigām, saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo mērķi sasniegt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam.
