Reģioni Krustpunktā

Skolu gatavība 1. septembrim Kurzemē

Reģioni Krustpunktā

Rēzeknē operatīvo dienestu darbu apgrūtina daudzdzīvokļu māju auto pārpildītie pagalmi

Kā ēdināšanas nozare sadzīvos ar Covid-19 klātbūtni turpmāk

Pēc darbīgas vasaras ēdinātāji «uzaudzējuši taukus» ziemai; par turpmāko skaidrības nav

Ēdiens līdzņemšanai vai pie galdiņiem tikai ārā terasēs – šādi vasaru aizvadīja kafejnīcas un restorāni. Tie, kas pēc pirmā Covid-19 pandēmijas viļņa vēl nebija beiguši savu darbību. Bet nu klāt ir rudens, kad ēdināšanas pakalpojumi aukstajā laikā tiks sniegti iekštelpās, tomēr ne visi šo iespēju var izmantot – tikai tie, kuri var uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Vai ēdinātāji ir gatavi pielāgoties pandēmijas diktētajiem ierobežojumiem?

ĪSUMĀ:

  • Noskaņojums ēdināšanas nozarē nav pārāk optimistisks, aizvien jāstrādā ierobežoti;
  • Pieņem, ka šogad varēs strādāt ar mazākiem ierobežojumiem nekā pērn;
  • Vērš uzmanību, ka citās valstīs ātrie Covid-19 testi pieejami lētāk;
  • Ēdinātāji norāda, ka šovasar sezona bijusi darbīga, tāpēc sanāca nopelnīt;
  • Kāzu bijis pat vairāk, nekā citos gados, kas ļāva nopelnīt;
  • Tomēr, iestājoties vēsam laikam, nāksies strādāt iekštelpās, tāpēc samazināsies klientu skaits;
  • Ēdinātāji domā dažādus risinājumus, kā nopelnīt ar cita veida pakalpojumiem;
  • Gaida skaidru atbildi no valdības, kādi būs ierobežojumi un kāds – atbalsts nozarei;
  • Norāda, ka arī cilvēkiem būtu jāizpilda savs pienākums, vakcinējoties pret Covid-19.

8% ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju jau izbeiguši savu darbību, liecina Latvijas Restorānu biedrības veiktā aptauja. Apkopojot datus ar piegādātājiem, iezīmējas, ka no tirgus varētu būt aizgājuši jau 10% uzņēmumu.

Rēķinās ar klientu skaita kritumu

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis ieskicēja ēdināšanas uzņēmumu noskaņojumu, gaidot rudens sezonu:

"Noskaņojums [ēdināšanas nozarē] ir tāds, ka, ja es teiktu, ka optimistisks, tas būtu ļoti pārspīlēti. Ja vakcinētiem cilvēkiem liekas, ka ierobežojumi faktiski nepastāv un dzīve ir atgriezusies normālajās sliedēs, saulīte spīd, var iet uz restorāniem, tad jāatzīmē, ka ārkārtas situācija ēdināšanas nozarē kopš pagājušā gada novembra vēl nav atcelta.

Ir bijuši tādi pozitīvi risinājumi, piemēram, maija sākumā atļāva strādāt ēdināšanas uzņēmumiem āra terasēs vai jūnija vidū iespēja strādāt ar vakcinētiem, pārslimojušiem cilvēkiem iekštelpās. Mēs visi zinām, kāda ir vakcinācijas aptvere, un tas ir mazāk par pusi no Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to, iestājoties vēsākam laikam, šī iespēja uzņemt viesus iekštelpās ir... tātad strādāt ar mazāk kā pusi potenciālo klientu, kas līdz šim ir bijuši.

Diemžēl mūsu nozarē šis gads būs sliktāks. Mēs arī precīzākus datus iegūsim drīz uzņēmēju aptaujā, kur šobrīd mēs finalizējam jautājumus, tuvākajās dienās izsūtīsim, noteikti nāksim ar plašākiem preses paziņojumiem par to, kāda situācija nozarē ir.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis

Savukārt Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis uzsvēra, ka valdība solījusi piemērot minimālus ierobežojumus, tiem, kuri izdarījuši visu, lai strādātu zaļajā režīmā.

Naglis sacīja: "Cik es pats tagad esmu piedalījies pēdējās OVG [Operatīvās vadības grupas] sēdēs, tās atziņas, kas nāk no Veselības ministrijas ierēdņu puses, tad jāsaka tā, ka šie te "lokdaunu" tiem, kuri būs vai nu izslimojuši vai vakcinējušies, vai spēs uzrādīt negatīvu testu, tiem ierobežojumi būs ārkārtīgi mīksti. Vairs nebūs tā, kā pagājušajā gadā, ka masveidā tiek slēgti uzņēmumi. Arī sarkanajā režīmā, kad šī saslimšana sasniegs ļoti augstus rezultātus, valdības vīri sola, ka tie, kas var strādāt zaļajā režīmā – tātad ir paši vakcinēti vai izslimojuši – varēs turpināt darbu un apkalpot arī klientus, kuri ir tieši tāpat saņēmuši šo te Covid-19 pasi."

Aicina ieviest vienkāršākus testus

Kā vēl vienu būtisku faktoru, lai veiksmīgāk varētu strādāt ēdinātāji, Jenzis minēja vienkāršākas testēšanās nodrošināšanu. "Vēl viens aktuāls jautājums, ko esam pārrunājuši arī ar Veselības ministriju un aicinājuši sekot citu attīstīto Eiropas valstu pieredzei, plašākas šīs testēšanas iespējas. Laboratorijas Eiropā nav vienīgā vieta, kur var veikt testus, ļoti veiksmīgi var cilvēki testēties paši mājās, var testēties cilvēki pirms lielveikala apmeklēšanas, pirms restorāna apmeklēšanas," sacīja Jenzis.

Ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka jau tagad rēķinās ar pamatīgu klientu skaita samazinājumu. Ēdināšanas iestādes "H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns" Cēsīs vadītāja Jana Brēmere teica: "Mums tāpat klientu loks automātiski ir par 50% mazāks, nekā bijis iepriekš, jo nav visi cilvēki Latvijā vakcinēti, bet mēs laižam iekšā, jo mēs visi darbinieki esam [vakcinēti] un mēs attiecīgi mēs laidīsim iekšā tos, kas var nākt iekšā. Viena zāle ir zaļā [zaļajā režīmā strādājoša] un otra atkarībā pēc vajadzības – ja nāk cilvēki, kuriem ir, piemēram, tikai vienam negatīvs tests. Mums ir atsevišķa zāle, kurā mēs varam laist tos, kam, piemēram, ir tikai testi veikti."

Nozarē strādājošie zina teikt – viegli nebūs

Arī Iveta Boša, kas ir gan restorāna Valmierā "Rātes Vārti", gan vairāku kafejnīcu īpašniece un arī skolu ēdinātāja, ir pārliecināta, ka ēdināšanas nozarē darbs tiks turpināts arī rudens un ziemas sezonā, tomēr strādāt apstākļos, kad vakcinēto skaits nav liels, nebūs viegli.

Restorāns Valmierā "Rātes Vārti"

"Nu tāda nedrošības sajūta jau ir, bet emocionāli mēs esam gatavi, jo esam izdzīvojuši šo vētraino laiku, kurā ir bijis gan apjukums un neziņa, gan uzdrīkstēšanās. Es domāju, ka mēs uzdrīkstēsimies strādāt tik ilgi, cik vien laikapstākļi atļaus, un veidosim apkalpošanu iekštelpās. Zaļajā zonā mēs saprotam, ka nevarēsim strādāt, jo mums ļoti daudz klientu nav vakcinējušies. Diezgan sarežģīti, bet mēs strādāsim."

Savukārt ar kādu nelielu aizķeršanos darbinieku testēšanā dalījās "H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns" vadītāja Brēmere: "Vienam darbiniekam, kurš principā neatbalsta vakcinēšanos, bet saprot, ka nav jau īsti viņai versiju. Pat, ja viņa nestrādātu pie mums, viņai nākamajā vietā prasītu to pašu. Ziema pienāks Latvijā, dari kā gribi, un nevarēs tā, ka, piemēram, sadala darbu, ka viņa strādā tikai ar terases klientiem, kāda cita – ar iekšas. Bija tur mazliet grūti, bet izvēlējās par labu tai vienreizējai vakcīnai un tad liekas, par ko tad īsti bija tā lielā jezga."

To, ka situācija ēdināšanas uzņēmumos atšķiras, atzina arī Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Naglis.

"Lielos uzņēmumos, viņiem ir uztaisītas divas plūsmas. Tātad, ir norobežota plūsma, ja tā var teikt, zaļajā režīmā strādājošiem un, teiksim, dzeltenajā režīmā strādājošajiem. Mazas kafejnīciņas, viņas tur izdarīt neko īpaši arī nevar, plūsmas sadalīt nevar."

Tālredzīgākie "uzaudzējuši taukus"

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jenzis pauda patīkamu pārsteigumu par ēdinātāju izdomu, pielāgojoties ierobežojumiem: "Ir ļoti daudzi kolēģi, es gribētu ļoti zemu noliekt galvu viņu priekšā, viņi ir piemērojušies šiem apstākļiem, diversificējuši savus produktus, brauc izbraukumos, mainījuši varbūt produktu saturu, lai tas būtu piemērots līdzņemšanai, un brīnišķīgi šefpavāri sagatavo pusfabrikātus, videoreceptes, lai jūs mājās varētu baudīt ļoti kvalitatīvu, labu ēdienu – viņi ir mēģinājuši izdzīvot."

Uzņēmīgākie un radošākie ēdinātāji vasaru izmantojuši lietderīgi un, ņemot vērā lielo apmeklētāju plūsmu, iekrājuši, tā teikt, arī ziemai. Ēdināšanas uzņēmuma "Kantīne B" īpašniece Iveta Boša stāstīja: "Vasaras sezona mums ir bijusi ļoti aktīva. Mums bija iespēja darboties, visiem uzņēmējiem bija iespēja darboties ārpus savām terasēm un ārpus telpām. Izmantojot pilsētas zaļās zonas, mēs izgājām pilsētas laukumā zem ozola. Un tiešām mēs bijām kupli apmeklēti, mēs arī tiešām strādājām dūšīgi un esam arī mazlietiņ uzkrājuši, kā saka, drošības spilvenu."

Restorāna Valmierā "Rātes Vārti" īpašniece Iveta Boša

Arī "H.E. Vanadziņš" vasara bijusi noslogota. Restorāna vadītāja Brēmere atzina:

"Mēs nevaram sūdzēties, sezona pagāja ļoti aktīvi, ļoti darbīgi. Pa vidam ar ļoti, ļoti daudz kāzām, pat vairāk kā iepriekšējos gados. Visi, kas nebija pagājušajā gadā apprecējušies, gribēja paspēt, kamēr var to izdarīt. Jā, mēs par sezonu nevaram sūdzēties, sezona bija laba."

Tomēr, kā atzina restorāna vadītāja, nevar vien sēdēt uz vasaras lauriem, ir jāmeklē jauni risinājumi: "Mēs zinām, ka būs ļoti grūti un ļoti smagi, ļoti aktīvi paši ģenerējam visāda veida citas, papildu restorānam, idejas saistībā gan ar pārtikas ražošanu, iespējami, vai arī ar kaut kādu plašāku nopietnu ēdienu piegādi uz mājām, kas būtu arī Rīgā pieejams, lai mēs spētu nodrošināt apgrozījumu uzņēmumam."

H.E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns

Lai arī ēdinātāji un arī nozari pārstāvošās organizācijas savus mājasdarbus ir izpildījuši un ir apņēmības pilni jaunās rudens sezonas izaicinājumiem, tālāko darbu plānošana apstājas pie neskaidrības par valdības turpmākajiem lēmumiem.

Jenzis sacīja: "Protams, ka nozare aktīvi strādā, mēs nesēžam mājās dīvānā un neraudam. Mēs jau jūlija sākumā nosūtījām vēstules gan veselības ministram, gan ekonomikas ministram, aicinot aktīvi strādāt pie rudens-ziemas scenārija. Diemžēl valdībā nav apstiprināts, nav pilnīga skaidrība uzņēmējiem, kā, ja ierobežojumi stāsies spēkā un kad tie stāsies spēkā, kādi valsts atbalsta instrumenti pretī būs. Gribētos tādu straujāku virzību Ministru kabinetā, tas laiks paliek aukstāks, un mēs dzirdam, ka saslimšana ir arvien vairāk. Jo uzņēmējiem arī jāplāno savi maksājumi, jāplāno darbinieki, darbiniekiem arī gribas zināt, kas ar viņiem notiks."

Ne tikai valdībai jāizpilda savus uzdevums

Ne tikai valdībai jāpasteidzas ar lēmumiem. Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Naglis uzsvēra, ka arī sabiedrībai kopumā būtu pēdējais laiks saprast kolektīvās veselības nozīmi.

"Manuprāt, tas ir vissvarīgākais – kaut kādā veidā tomēr visai sabiedrībai vienoties un būt uzmanīgākiem, it sevišķi šai riska grupai, kur [vakcinācijas] aptvere ir ļoti maza. Es varbūt te aizstāvu šo Veselības ministrijas pozīciju vai propagandēju, bet, manuprāt, citas izejas vienkārši nav.  Es domāju, ka ēdinātāji būs gatavi, galvenais, lai mūsu sabiedrība ir vesela un varētu šos pakalpojumus izmantot."

Savukārt Brēmere pauda, ka lielu atbalstu no valdības puses nemaz nesagaida un ir pateicīga par līdz šim saņemto atbalstu.

"Esam vasarā labi strādājuši un mēs esam paredzējuši naudu tam, ka mums būs, iespējams, vienkārši jāstāv dīkstāvē vai arī jāapkalpo ļoti mazs klientu skaits, un principā jāstrādā ar zaudējumiem, strādāšanas pēc.

Nekādu atbalstu mēs arī pat vairāk negaidām no valsts puses. Mēs esam priecīgi, ka mūsu darbinieki gan saņēma dīkstāves pabalstu, gan uzņēmums saņēma atbalstu komunālajiem maksājumiem.

Saprotam to, ka restorāns kā restorāns, kā tas darbojās agrāk, nespēs sevi ziemā uzturēt. Agrāk jau bija grūti izdzīvot, tad tagad ir principā tas neiespējami, nu, un tad mēs zinām, ka mums jāizdomā kaut kas cits," viņa teica.

Savukārt ēdināšanas uzņēmuma "Kantīne B" Boša piebilda, ka no mums pašiem ir atkarīgs, cik daudz un kādas būs mūsu iespējas.

"Ņemot vērā to, ka mums ir arī skolu ēdināšana, mēs esam sociāli atbildīgi, jo mēs strādājam arī ar pārliecību, ka sabiedrība apzināsies to situācijas nopietnību. Un arī tie, kas nāk uz restorāniem, tomēr vakcinēsies un padomās par to arī, lai bērni varētu iet uz skolu mācīties, lai mēs varētu piedalīties kultūras pasākumos un sporta aktivitātēs, tā kā tas jau no mums pašiem viss ir atkarīgs," norādīja Boša.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jenzis gan iezīmēja, ka valdībai būtu vairāk jāskatās sabiedrības veselības virzienā.

"Šobrīd, kad mēs masu medijos dzirdam, ka sabiedrība tiek gatavota jeb baidīta iespējamiem "lokdauniem", dienaskārtībā, protams, ir jautājums, kādi ierobežojumi būs, kāds būs valsts atbalsts. Viņķeles kundze ļoti perfekti gandrīz pirms gada precīzi formulēja domu – ja ir ierobežojumi, tad jābūt atbalstam, ja ierobežojumu nav, atbalsta nav. Tāpat mūsu nozarē visi uzņēmēji primāri vēlas strādāt, apkalpot viesus, tikties ar saviem viesiem, nevis sēdēt mājās un saņemt atbalstus. Iespējams, mums ir jāskatās uz Skandināvijas valstīm, kur Zviedrijā, kur faktiski bez ierobežojumiem viss pandēmijas laiks ir pagājis. Arī Dānija šobrīd ir minējusi, ka viņi vairs neierobežos. Varbūt ir jāskatās sabiedrības veselības virzienā, kas nav tikai pasargāt sabiedrību no Covid-19 riskiem, bet arī sabiedrības psihiskā veselība un labklājība – tie ir būtiski aspekti. Mēs uzskatām, ka ekonomika nav jāslēdz vairs, faktiski ir jābalstās lēmumos, kas ir balstīti sabiedrības veselības labā, nevis politiski lēmumi, lai veiktu vienu vai otru aktivitāti," viņš uzskata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt