PB eksperti otrdien nāca klajā ar secinājumiem par Latvijas ostām, kas pēdējā gada laikā bijis pilsētu un valdības un koalīcijas un opozīcijas partiju viedokļu krustugunīs.
Speciālisti augstu vērtēja kravu apgrozījuma kāpumu, bet uzvēra, ka ostu darbības vide mainās. Pēdējo 12 gadu laikā Latvijas ostu tirgus daļa reģionā noslīdējusi no 37% līdz 21%, atzīmēja Pasaules Bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Deviktors. Kā stāsta Deviktors, sacensība starp ostām ir kļuvusi grūtāka, īpaši līdz ar Krievijas ostu attīstīšanos Sanktpēterburgas reģionā. Atslēgas jautājumi Latvijas ostām ir sekojoši - kā tās sevi pozicionēs šajā mainīgajā vidē, kā tās varēs būt drošas, ka tās nākotnē iegūs tirgus daļas.
Pētījumā uzvērta vecā infrastruktūra ostās un lielā atkarība no tranzīta kravām, kas nāk no Krievijas, kurai ir savas ostas. Minēts, ka Ventspilij vēl ir modernizācijas plāni, bet Rīga ir gausa kanāla padziļināšanā un modernu kravas terminālu attīstīšanā. Par ostu pārvaldību ārvalstu eksperti norādījuši, ka ostu valžu locekļiem nav noteikti pilnvaru termiņi - tas noved pie tā, ka pašvaldību pārstāvji strādā pārāk ilgu laiku, bet ministriju cilvēki mēdz mainīties aizejot valdībām. Deviktors kā trūkumu min, ka ostu valdēs neesot pārstāvji ar privātā sektora pieredzi.
„Ja skatāmies uz globālo pieredzi, tad ostās, kas darbojas sekmīgāk, valdes locekļiem ir privātā sektora pieredze, zināšanas par to, kā klienti domā un darbojas,” ziņo Deviktors.
Ostās strādājošie PB pētījumu ar lielu sajūsmu neuzņēma. Ieteikumu ostās iznomāt nevis zemes platības, bet jau gatavus produktus Ventspils Brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis minēja, kā neizpildāmu, jo Latvijas ostās daudzās piestātnēs un citās būvēs naudu ieguldījuši privātie investori. Sarmulis uzskata, ka ar informācijas atklātību Ventspilī viss ir kārtībā. Kaut arī pētījumā minēts, ka Rīgas ostā atšķirībā no Ventspils, uzņēmēji nevar piedalīties sanāksmēs, Viesturs Silenieks no Rīgas brīvostas apgalvo, ka tas ir atļauts, ja uzņēmēji vēlas.
Silenieks pētījumu sauc par seklu. „Principā, šāda prezentācija, par ko PB saņēmusi 300 000 eiro bez konkursa, ostas mārketinga departaments uztaisa vienas dienas laikā. Visi tie secinājumi nenonāk pat līdz ostai,” stāsta Silenieks.
Tāpat nešķiet, ka tie varētu radīt lielāku skaidrību jautājumā par brīvostas vadītāja Leonīda Loginova atbilstību amatam. Ostas valdes loceklis Ģirts Greiškalns, kurš iepriekš balsoja par Loginova atlaišanu, pētījumu slavē. Tikmēr ekspertu skatījumā balsu sadalījums starp pašvaldības un valsts pārstāvjiem ostu valdēs nav pats būtiskākais. Svarīgāki esot citi trūkumi, piemēram, nav formāla mehānisma, kā noteikt ostu valžu locekļu darba rezultātus. Turklāt Latvijā šos amatus ieņem gandrīz tikai ierēdņi un bez noteiktiem termiņiem, kamēr pasaules praksē pieņemts ostu valdēs iecelt cilvēkus ar pieredzi privātajā sektorā un uz noteiktiem termiņiem.
Jautājums par Leonīda Loginova atlaišanu aktualizējās pēc tam, kad Valsts kontrole revīzijā konstatēja, vairāk nekā 41 miljona latu nelietderīgu un nelikumīgu izlietošanu brīvostā. Tomēr Rīgas domes pārstāvji ostas valdē iepriekš uzstāja, ka sodīt nevienu nedrīkst, kamēr savu vārdu par atklātajiem pārkāpumiem nav teikusi Ģenerālprokuratūra.
PB eksperti gan diskusijās sacīja, ka Rīgas osta viņiem līdz šim brīdim nav atbildējusi uz jautājumiem par zemes nomas kārtību.
Gala ziņojumam par Latvijas ostām, kurā būs arī ieteikumi, jābūt gatavam vasarā.
