Patērētāju tiesību aizsardzības centra iegūtie dati no lielākās daļas kompānijām, kas līdzās bankām nodarbojas ar kredītu izsniegšanu, rāda, ka internetā un ar īsziņu starpniecību paņemamiem ātrie kredīti ir ne vien visstraujāk augošais ne-banku sektors, bet tajā arī ir visaugstākais kredītu atmaksas kavējumu īpatsvars. Viegli paņemtos kredītus laikus nespēj atdot vairāk nekā 30% klientu.
„Satraucoši ir tas, cik daudz no bezmaksas kredītiem tiek pagarināti,”
saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa un min, ka teju pusē gadījumu bezmaksas kredīti nav bijuši bez maksas. Viņasprāt, tas varētu liecināt gan par bezatbildīgu aizņemšanos, gan nepietiekamu klientu maksātspējas izvērtēšanu.
Pēc ziņām masu medijos par astronomiskajiem procentiem un izmisumā iedzītajiem vecākiem, kuriem jāpārdod mantas, lai nosegtu bērnu parādus, pati „ātro kredītu” nozare un uzraugi sākuši sacensties priekšlikumiem par tirgus sakārtošanu. Kredītu izsniedzēji vienojušies nedot naudu par 20 gadiem jaunākiem un noteikt līgumsodu griestus. Ekonomikas ministrijai ar to nepietiek.
„Tie [piedāvājumi] nesisina pamatproblēmu par milzīgajām izmaksām un parādu slazdu draudiem iedzīvotājiem, pie tam neaizsargātākajai iedzīvotāju daļai,” uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pavļuts piedāvās stingrākas prasības topošo klientu vērtēšanā un reklāmā. Tāpat plānots ierobežot gada procentu likmes, līgumsodus, nokavējuma naudas. Konkrētus apmērus Pavļuts šodien nenosauca, sakot, ka darba grupai izmaiņas jāsagatavo līdz aprīlim. Turpretim Latvijas nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane uzskata, ka „valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā vienmēr ir bīstama”, tāpēc lielākā daļa valstu šādus ierobežojumus nav ieviesusi. Viņa aizstāv „ātro kredītu” devējus, minot, ka parādnieku procents šajā sektorā nav daudz lielāks kā bankām. Lielākoties cilvēki aizņemas atbildīgi - mazas summas līdz 100 latiem, lai iztiktu līdz nākamai algai. Būtu nepareizi šo nozari iznīdēt pavisam.
„Ja valsts aizliegs šo pakalpojumu tik ļoti, ka legāli ar to nevarēs nodarboties, tad vienmēr uzradīsies kāds, kas šo pakalpojumu sniegs, bet, kuru iespējams, valsts neuzraudzīs” pauž Fromane.
Pašlaik gan „ātro kredītu” bizness ir ļoti rentabls. Lielākais spēlētājs tirgū 2011.gadā nopelnījis virs pieciem miljoniem latu, kas ir puse no kompānijas gada apgrozījuma.
