“Nepieņemt lēmumu, atlikt lēmumu nozīmē pieņemt lēmumu neko nedarīt. Domāju, ka tas ir sliktākais no pašlaik pieejamiem lēmumiem,” sacīja Pavļuts, norādot uz uzņēmuma vērtības sarukumu.
Viņš arī norādīja uz konkurenci uzņēmumu starpā: “Divi vieniem un tiem pašiem īpašniekiem piederoši uzņēmumi dara vienu un to pašu: dubultinvetsē, viens otru apkaro personīgā, uzņēmumu līmenī. Tas būtu jāizbeidz.”
Viņaprāt, galvenais tikt galā ar konfliktu divu uzņēmumu starpā, darot viņiem vienu un to pašu. Rīcības iespējas tam gan ir dažādas, tostarp apvienošana vai daļu pārdošana.
Tikmēr Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka uzņēmumu apvienošana varētu nozīmēt arī cenu pieaugumu nozarē: “Negribu nevienu biedēt, bet neviens nevar apgalvot, ka tarifi nepieaugs.”
Jau ziņots, ka sarunas starp Latvijas valdību un skandināvu telekomunikāciju kompānijas “Telia Sonera” par „Lattelecom” un LMT nākotni norit jau daudzus gadus.
Pēc pēdējām - šā gada marta pirmajā pusē - notikušajām sarunām par Latvijas valstij un skandināvu uzņēmumam piederošo kompāniju LMT un “Lattelecom” nākotni izkristalizējies, ka ceļš uz kompromisu arī turpmāk nebūs viegls.
Pēc tam, kad Latvijas valdības darba grupa lēma, ka LMT un „Lattelecom” apvienošanai varētu piekrist tikai tad, ja Latvijas valsts saglabā vairākumu, "Telia Sonera", kuras piedāvājums ir tieši pretējs – arī tā vēlas sev vairākumu -, vēl nebija gatava komentēt jauno situāciju.
Kompānijās "Lattelecom" un LMT "Telia Soner" tur 49% akciju, bet Latvijas valstij „Lattelecom” pieder 51%, bet LMT – gan caur privatizācijas aģentūru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru – 28%.
Atlikušie 23% uzņēmumā LMT pieder „Lattelecom”. Tas arī ir iemesls, kāpēc apvienošanās gadījumā pārsvaru automātiski iegūtu „Telia Sonera”, jo „Lattelecom” pieder gan Latvijas valstij, gan skandināvu kompānijai. Attiecīgi „Telia Sonera” iegūtu 54%, bet Latvija 46%, liecina Privatizācijas aģentūras aplēses.
