Tomēr, viņaprāt, Latvijas ekonomikas attīstība arī turpmāk būs ne tik daudz saistīta ar valūtu, kādā veicam norēķinus, bet ar Latvijas uzņēmumu attīstību. Latvijas ekonomikas izaugsmi tāpat kā līdz šim pamatā noteiks tas, cik konkurētspējīgi, eksportspējīgi un produktīvi ir mūsu uzņēmumi un uzņēmējdarbības vides kopumā, uzsver
„Eiro ieviešana nav mūsu ilgi gaidītā zelta atslēdziņa, kas pati uzreiz atslēgs mums visas durvis uz augstāku labklājību un sociālo vienlīdzību. Eiro arī neatrisinās korupcijas problēmas, iedzīvotāju neuzticību valsts varai, tieslietu sistēmas problēmas vai zemo dzimstību. Mums pašiem būs jāizdara savs darbs, lai izveidotu labklājīgu, labi pārvaldītu un veiksmīgu valsti, ar kuru mēs visi lepojamies ne tikai svētkos, bet katru dienu. Eiro ir ieguvums Latvijas ekonomikai, bet reāli ilgtermiņa ieguvumi mūsu valstij un iedzīvotājiem no eiro būs tad, ja tālredzīgi izmantosim eiro sniegtās iespējas – gan iekšpolitikā, gan sadarbībā ar partneriem ārvalstīs," norāda Pavļuts.
Uzņēmumiem eiro ieviešanas rezultātā mazināsies darījumu izmaksas un valūtas risks, kas var veicināt tirdzniecības apjomus ar citām valstīm. Zemāki valūtas riski ietekmē arī kredītu procentu likmju samazinājumu, kas var veicināt investīciju pieaugumu.
Citu valstu pieredze rāda, ka līdz ar eiro ieviešanu pieaug arī ārvalstu investoru aktivitāte. Lielāka cenu caurskatāmība (cenu salīdzināšana) labvēlīgi ietekmēs konkurenci iekšējā tirgū, kā arī sekmēs pakalpojumu, piemēram, tūrisma eksportu. Savukārt bankām būs papildu pieeja Eiropas Centrālās bankas likviditātes instrumentiem. Tāpat eiro ieviešana var paaugstināt Latvijas ražotāju spēju iekļauties starptautiskajās vērtību un piegādes ķēdēs. Turklāt, ieviešot eiro, pieaugs pārējās pasaules uzticība Latvijas biznesam.
Pavļuts norāda, ka eiro ieviešana, visticamāk, ietekmēs arī darbaspēka izmaksas. Atvērta darba tirgus apstākļos algu konverģence ir objektīvs un nepieciešams process, bet iestāšanās eirozonā un attiecīgi dziļāka integrācija Eiropas Savienībā (ES) var šo procesu paātrināt. Vienlaikus svarīgi ir nodrošināt, ka algu paaugstināšana notiek līdz ar produktivitātes uzlabojumiem. Tāpēc atalgojuma konverģence var kļūt par nopietnu stimulu inovācijai un tehnoloģiskiem uzlabojumiem.
„Tomēr iepriekš nosauktie un vēl citi ieguvumi Latvijai nav garantēti un iecirsti akmenī. Tie sniegs ilgtermiņa labumu tad, ja mēs – gan uzņēmēji, gan valdība un sabiedrība kopumā - tos pratīsim likt lietā un izmantot savā labā," par to ir pārliecināts ekonomikas ministrs.
