Valsts kontrole secinājusi, ka Pāvilostas ostas darbībā ir nesaimnieciska rīcība, ir interešu konflikti, bet noslēgtajos zemes nomas līgumos valda haoss.
“Tie nosacījumi un tie līgumi, kā tie noslēgti, ir raibi kā dzeņa vēders. Tur ir līgumi gan ar ļoti mazām summām – 14 eirocenti kvadrātmetrā, gan ir līgumi, kur nomas maksa noteikta gada maksa, kur noteikta kvadrātmetra maksa,” stāstīja Valsts kontroles pārstāvis Oskars Erdmanis.
Ostas pašreizējais pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs attaisnojās, sakot, ka līgumi noslēgti vēl ilgi pirms viņa darba gaitu sākšanas šajā amatā un neko šobrīd mainīt nav iespējams.
“Šie te līgumi ir 20 gadus veci – lielākā daļa no tiem slēgta 2003., 2004. gadā, kad valde bija cita, un līgumi ir noslēgti uz ļoti gariem termiņiem, joprojām ir spēkā. Es varu vienkārši ievērot esošā līguma nosacījumus un atbilstoši tiem iekasēt naudu,” norādīja Griškēvičs.
Kā vēl viens pārkāpums atzinumā tiek minēta nesaimnieciska rīcība ar aktīviem. Kopumā Pāvilostas ostas rīcībā ir aktīvi 2,6 miljonu eiro vērtībā. Tostarp arī par Eiropas fondu naudu iegādāts ceļamkrāns, kas nodots bezatlīdzības lietošanā komersantam.
“Nosacīti bezatlīdzības lietošanā ir nodots stacionārais ceļamkrāns, kas ir iegādāts par Eiropas fondu līdzekļiem, bet – tas atkal nav tā, kā izskatās. Jo ostai nav ne kompetences, ne līdzekļu operēt ar šo tehniku. Mēs nevaram atļauties īrēt celtņa mehāniķi, veikt visas iespējamās apkopes, ieziemošanas, atziemošanas. Līdz ar to tie ir mūsu ieguvumi, nevis mīnusi, ka mēs esam atraduši uzņēmēju, kurš ir ar mieru uzņemties šo funkciju,” stāstīja Griškēvičs.
Ostas pārvaldnieka darbībā Valsts kontrole arī saskata interešu konfliktu, jo viņš savulaik slēdzis līgumus ar ostas iepriekšējās valdes locekļiem piederošiem uzņēmumiem.
“Viens gadījums bija par 51 tūkstoti par teritorijas labiekārtošanu. Man uzreiz jāsaka, ka šo interešu konfliktu vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests,” stāstīja Valsts kontroles pārstāvis Erdmanis.
Ostas pārvaldnieks Griškēvičs atbildēja: “Es neredzu te nekādu interešu konfliktu, jo nav mana darīšana pētīt tagad firmas īpašnieku biogrāfijas un kuram kas pieder. Un tā ir man pirmā dzirdēšana, ka kādam no valdes locekļiem kāds radinieks ir šīs firmas valdē vai īpašnieks.”
Valsts kontrole arī secinājusi, ka ostā jau piecus gadus neesot veikta finanšu plānošana, kā arī ir neskaidri kritēriji, kā iekasē piestātņu nomas maksu no jahtām. Ostas pārvaldnieks skaidroja, ka finanšu plānošana šogad sākta pirmo reizi, jo iepriekš darbs ar viesjahtām bija pašvaldības pārziņā un vienīgie ienākumi bija no zemes nomas līgumiem. Savukārt kopējo zaudējumu galvenais iemesls esot pamatlīdzekļu nolietojums. To visu ostas pārvaldniekam tagad nāksies skaidrot ostas valdei.
“Valsts kontroles atzinums bija izbrīns, bet tas viss, kas tur ir rakstīts, to jau mēs jutām, sapratām. Nu jāzina, kādi ir motīvi, un nākamais ir plāns – vai to var realizēt, salabot, vai nevar. Un ja tā plāna nav, tad jūs paši saprotat – tad domes sēdē tiek izskatīta pārvaldnieka darbība un ieceļams cits,” stāstīja Pāvilostas ostas valdes priekšsēdētājs Aivars Priedols (Zaļo un zemnieku savienība).
Ostas valdes sēde, kurā paredzēts uzklausīt pārvaldnieku, gaidāma jau šomēnes.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" konstatējusi neatbilstības gandrīz katrā to pārvaldības un darbības aspektā – stratēģiskajā vadībā un attīstības plānošanā, finanšu pārvaldībā un rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu, iekšējās kontroles sistēmas izveidē un uzraudzībā. Vairākos gadījumos ostu pārvaldes neievēro tām saistošo tiesību aktu prasības.
