Pāvilostas Ziemeļu un Dienvidu molu rekonstrukcija, to pagarināšana praktiski ir pabeigta, tiesa gan, pusotru gadu vēlāk, nekā plānots. Nelabvēlīgie laika apstākļi bija galvenais kavējuma iemesls, kas vairākkārtīgi lika pašvaldībai meklēt kompromisus un pagarināt līgumu ar būvuzņēmēju A/S “Kauņas tilti”. Šāda kavēšanās arī apdraudēja Eiropas fondu finansējuma saņemšanu turpat trīs miljonu eiro apmērā, kā arī neizbēgamu projekta sadārdzinājumu.
"Pilnīgi nevienu centu ne pašvaldība, ne osta nepielika klāt. Tas viss sadārdzinājums aizgāja uz būvuzņēmēja pleciem. Paldies Dievam, ka bija turīgi uzņēmēji, kuri varēja ieguldīt savu naudu, lai projektu veiksmīgi pabeigtu," pauda Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
Ziemeļu mols pagarināts par 90 metriem, savukārt Dienvidu - par 150 metriem, sasniedzot turpat 400 un 500 metru garumu. Tik vērienīgs projekts Pāvilostas ostā nav bijis kopš 1878. gada, kad Sakas upes grīvā tikuši izveidoti abi moli, - atzīst ostas pārvaldnieks Ronalds Griškevičs. Starpmolu kanāla vidējais dziļums aptuveni trīsarpus metri, ko plānots padziļināt vēl par metru. Jaunie hidrotehniskie risinājumi ir apturējuši sanesumu veidošanos, par ko liecinot kustība ostā.
"Labprāt mēs redzētu, ka šeit arī nāk arī Ventspils, Liepājas kuģi. Daudz naudas uzņēmējs ieguldījis pie zivju izkraušanas modernizācijas, kas varētu būt kā bāzes vieta, kur nodot zivis un iet atpakaļ selgā zvejot," norādīja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
Pāvilostas ostā ir izveidota atbilstoša infrastruktūra gan vietējiem piekrastes zvejniekiem, gan jahtām. Katru gadu Pāvilostu apmeklē ap 300 jahtu no visas Eiropas. Tuvākās nedēļas laikā tikšot uzstādīta moderna navigācijas zīmju sistēma.
Pāvilostas osta ir atzīta par labāko jahtu ostu Latvijā, taču pāvilostnieku mērķis – attīstīt infrastruktūru un kļūt par labāko mazo osto Baltijā
