Pāvilosta attīsta jahtu ostas biznesu

Pāvilosta spērusi platu soli ostas un jahtu ostas biznesa attīstībā. Tikko noslēdzies apjomīgais molu pagarināšanas un rekonstrukcijas projekts, bet osta ieguvusi mūsdienīgu aprīkojumu jahtu servisa nodrošināšanai.

Tieši infrastruktūras sakārtošana un pieejamība rada arvien lielāku interesi uzņēmējiem, kuri darbojas viesu uzņemšanas un pakalpojumu biznesā, uzskata ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs. Ar jahtām iebraukušie izmanto veikalus un kafejnīcas, tā stiprinot mazpilsētas ekonomiku.  

Pāvilostā izdodas sastapt vīrus, kuri atgriezušies no zvejas jūrā. Lomā šoreiz paprāvs apjoms grunduļu. Pēdējo gadu laikā pārmaiņas var just, atzīst zvejas kuģu saimnieks Zintis Benetis.

„Katru gadu redzu, ka kuteri un jahtas iebrauc arvien vairāk.  Kurš tas labuma guvējs, kā jau mēdz teikt, to es nezinu, bet vismaz kaut kas notiek,” nosaka zvejnieks.

Ostas attīstība notiek nepārtraukti, uzsver Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds  Griškēvičs, taču šobrīd ir sperts ļoti liels solis.

Viens mols pagarināts par 90, otrs - par 150 metriem. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, molu rekonstrukcijā ieguldīti aptuveni 3 miljoni eiro. Runājot par ekonomiskajiem ieguvumiem, ostas pārvaldnieks uzsver vairākas nozares, īpaši zvejniecību.

„Pirmo reizi pēc daudziem gadiem lielā zvejas flote, kas ir ''Baltikas'' traleri, varēja zvejot visu sezonu. Agrāk pēc stiprām vētrām ostai uzreiz priekšā izveidojās korķis, bija jāgaida pavasaris, mierīgāki apstākļi un varēja padziļināt. Zivju rūpniecība neapstājas ne uz vienu dienu šeit. Mazāk tas attiecas uz mazajiem zvejas kuģiem, kuriem nav vajadzīgi tik lieli dziļumi. 

Pāvilosta attīsta jahtu ostas biznesuInga Ozola

    Ja pierādīsies, ka situācija ar dziļumiem ir stabila, tad mēs ceram piesaistīt līdz 10 ''Baltika'' tipa zvejas kuģiem, kuri varētu nodot zivis, un viņiem būtu tuvāk. Ja viņi zvejo pie Pāvilostas, zivis var nodot tepat,” skaidro Ronalds Griškēvičs.

    Vēl ostas dziļums un droša ostas navigācija ir svarīga jūras jahtām. 

    „Pagājušā vasarā bija sarežģīti ienākt ostā un iziet. Loģiski, ka jahtotāji izvairās no vietām, kur nav drošas navigācijas. Tagad navigācija ir droša un mums ienāks arvien vairāk jahtu,” gandarīts ir Ronalds Griškēvičs.

     Pāvilostu par mājvietu savai jahtai izvēlējies Āris Liepiņš, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas potenciāls kopumā jahtu ostu attīstībā joprojām nav izmantots. Viņš atklāj, kāpēc mazā osta ir izdevīgāka. 

    „Te ir drusku lētāka nekā Rīgas jahtu klubos, te tīrāks, te nav jāmazgā klājs katru sestdienu. Tuvāk civilizētas ostas, jo no līča aizbraukt pie cilvēkiem, tas prasa baigo laiku,” saka Liepiņš.

    Jahtu osta Pāvilostā attīstīta mērķtiecīgi jau daudzu gadu garumā. Pāvilostā atrodas jahtu servisa centrs, ir radīta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir pieejamas dušas, tualetes, veļasmašīna un citas nepieciešamās lietas.  Kā vienīgo mīnusu šobrīd ostas pārvaldnieks min vietu trūkumu, kas nākotnē liek domāt par pieejamību.

    “Tiek uzsākts projekts, kura ietvaros tiks nostiprināti krasti pie jahtu ostas. Līdz ar to peldošo piestātni varēs atbrīvot no peldlīdzekļiem ar mazāku iegrimi. Parādīsies papildu piestātņu vietas. Paredzēts padziļināt līcīšu daļu līdz 1,5 metram, līdz ar to varēs dot vietu jahtām. Vēl būs papildus peldošās piestātnes, kas paredzētas mazajām laivām. Tā kombinējam,” klāsta ostas pārvaldnieks.

    Pāvilostas ostā šobrīd ir pieejami ļoti moderna ziemošanas infrastruktūra, kur izveidota stacionāra platforma un uzstādīts mūsdienīgs ceļamkrāns. Salīdzinoši nesen  jahtu servisa centrā „Boatpark” sācis strādāt jelgavnieks Rolands.

    „Man šeit bija iespējas dzīvot, ļoti novērtēju iespēju, ka varu šeit strādāt. Agrāk strādāju celtniecībā. Tagad atjaunoju dēlīšus klājam. Ir lietas, kas ir līdzīgas, arī jāstrādā ar koku, bet daudz kas bija jāmācās no jauna  - par  jahtu sistēmām par mastiem, burām utt,”  stāsta Rolands.  

    Šajā ziemā Pāvilostā ziemojušas 36 jahtas. Pāvilostu izvēlas arī jahtotājs no Šveices Martins Hepenštriks. 

    “Mēs te varam atstās savu jahtu ziemas laikā. Varējām te veikt remontdarbus. Ļoti liels sasniegums, ka Pāvilostai ir savs celtnis, jo mēs vairs neesam atkarīgi no celtņiem, kas speciāli jāizsauc, tas ir lētāk un drošāk,” secina Martins. 

    Pētījumi liecina, ka katra jahta, kas ienāk ostā, katru dienu vietējā ekonomikā atstāj vismaz 100 eiro, uzsver Ronalds Griškēvičs.

    Cilvēki iepērkas vietējos veikalos un izmanto kafejnīcas. Pāvilostā pastāvīgi vasarā uzturas aptuveni 60 - 70 peldlīdzekļu un sezonā tiem pievienojas aptuveni 300 viesu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti