Priekules novada zemnieku saimniecībā „Ruģi” traktortehnika ir gatavībā darbam - stāsta saimnieks Pēteris Indriekus. Ņemot vērā augsnes un sējumu specifiku, saimniecībā pēdējos gados tiekot izmantoti kāpurķēžu traktori. Ar tiem tiekot vilktas sējmašīnas, kultivatori, augsnes diskotāji.
"Viņi visi ir gatavi startam. Žēl, ka laika apstākļi kavē, bet domāju, ka nākamnedēļ sāksim kustēties - atlasīsim laukus, uz kuriem var uzbraukt," stāsta saimnieks.
Zemnieku saimniecībā „Ruģi” ik gadu tiek apstrādāts un apsēts nedaudz vairāk par tūkstoš hektāriem zemes. Kā atzīst graudkopis, tad pērnā gada lietainais rudens bijis īsts pārbaudījums, jo daļu lauku nācies uzart vēl janvāra sākumā, arī ziemāju sēju nācies atlikt uz vēlāku laiku, nekā ierasts. Tagad, aplūkojot laukus, no cerētā zaļuma sadīgušas vien retas rindas, jo daļa sēklas no mitruma un aukstuma esot sapuvusi zemē.
Saimniecības īpašnieks stāsta, ka 54 hektāri tiks apsēti no jauna. "Šeit bija ūdens, jo upīte pārplūst. Mazās upītes vai valsts nozīmes grāvji netiek bagarēti, līdz ar to ūdens ar katru gadu ceļas augstāk un augstāk, un noplūst jo lielākas un lielākas platības," skaidro Indriekus.
Graudkopis un sēklaudzētājs Viesturs Niedols no Bunkas pagasta stāsta, ka šis pavasaris nav nekas ārkārtējs. Esot gan bijuši pavasari, kad līdz 1.aprīlim visi lauki viņa saimniecībā "Saules" bijuši jau apsēti.
"Šodien sākām gatavot zemi un vakarā apsēsim pirmos 10 hektārus," viņš stāsta.
Piemājas saimniecības īpašnieks no Grobiņas novada Igors Birze savukārt ir pozitīvi noskaņots: "Sausā laikā te ir cepuri nost, bet, paskat, kā te ir, rudenī traktors gāja kā tautiskās dejās. Platība nav liela, sēsim, kā senči sēja - vecā mēnesī."
Lauku konsultācijas centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis apstiprina, ka Latvijā daudzviet apslīkuši lauki: “Savu ietekmi rudens slapjums ir atstājis, lauki ir raibi, izslīkuši arī, bet pašlaik laiks ir labs un lauki nožūs diezgan ātrā tempā.
Pavasarī tā notiek – lauki ātri žūst. Bet pašlaik vēl sējas darbi nav sākušies, augsne ir mitra, tā kā masveidā sējas darbi var sākties nākošnedēļ.
Vidzemes, Latgales pusē vēl vēlāk, jo lietavas tur bija vairāk.”
Arī vietās, kur ziemāji iesēti un pārziemojuši, zaļums nav veselīgs. Vienīgi Latgales pusē ziemāji ir saņēmušies, jo tur tie ziemu pavadīja zem sniega segas. “Zemgalē un Kurzemē bija martā kailsals, tas spēcīgi ietekmēja, ziemas rapsis stipri cietis, mazākie augi gājuši bojā, lauki raibi. Kas dzīvs, tas ataug. Kas ļoti cietis, aiziet bojā. Šonedēļ varēs redzēt, kas ir jādara,” saka Balodis.
Kad slapjie lauki apžūs, zemnieki sēs vasarājus. Lielākoties sēkla visiem jau esot sagādāta. Un, lai gan rekordražas šogad nav gaidāmas, tomēr paredzams – labības torņi rudenī atkal pildīsies ar graudiem un maizes pietiks visiem.
