Ilze Salna ar ģimeni dzīvo divstāvu mājā un apkurē izmanto dabasgāzi. Māju apsilda taupīgi – dienas laikā uztur 20 grādu lielu temperatūru, nakts laikā zemāku. Pirms energoresursu cenu straujā pieauguma, mēnesī par gāzi maksāja ap 80–100 eiro mēnesī. Šovasar bija jau 200 un 400 eiro. Taču izlīdzinātais maksājums par oktobri bija īsts šoks – 800 eiro.
"Tā kā nekādas prognozes, kādi tad šie rēķini varētu būt, kā tas viss kopumā izskatīsies, nebija, jā, es acīmredzot izdarīju nepareizu izvēli. Un nevarēju novērtēt, cik liels šis izlīdzinātais maksājums varētu būt," stāstīja Salna.
Tā kā "Latvijas gāze" izlīdzināto maksājumu saviem klientiem piedāvā tikai līdz nākamā gada marta beigām, tad arī izlīdzināšanas periods, ja gāze tiek izmantota apkurei, ir nevis viens gads, bet līdz martam atlikušie mēneši. Arī klientiem, kuri maksā gāzes izlīdzināto maksājumu, pienākas valsts energoresursu atbalsts. Taču tā piemērošanas nosacījumi Ilzei Salnai nav skaidri.
"Es jūtos apmulsusi. Es jūtos slikti. Es jūtos slikti kā patērētājs, kurš lieto šo pakalpojumu, jo redzu, ka uzņēmums ar mani nesarunājas cieņpilni un rada man sajūtu, ka tur vispār nav vēlmes, lai es saprastu, kas tur ir uzrakstīts. Lai es atmestu ar roku. Lai es nedarītu kaut ko. Lai es tieku bīdīta kāda konkrēta lēmuma virzienā," stāstīja sieviete.
"Latvijas gāzes" mājaslapas sadaļā par izlīdzināto maksājumu tostarp ir teikts, ka tiem klientiem, kuri kvalificējas valsts atbalstam, izlīdzinātais maksājums būs noteikts bez tā. Taču klienti var būt droši, ka piešķirto atbalstu saņems pilnā apmērā. Jautājums ir – kad? Latvijas Televīzija pēc atbildēm vērsās pie "Latvijas gāzes". Sākumā bija paredzēta intervija, taču uzņēmuma darbinieces slimības dēļ tā tika atcelta piecas minūtes pirms paredzētā laika. Rakstiskā atbildē "Latvijas gāzes" Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča norādīja, ka valsts atbalsta apmēru apkures klienti redzēs savos gala pārskatos, ko viņi saņems aprīlī. Tas tiks piemērots, pamatojoties uz faktisko mēneša patēriņu atbalsta periodā.
Ilze Salna nav vienīgā "Latvijas gāzes" kliente, kura ir nepamierināta ar uzņēmuma sasniedzamību un komunikāciju par izlīdzinātajiem maksājumiem. Nesen "Panorāma" vēstīja, ka uzņēmuma klientu centrs Rīgā, kas tika slēgts kovida pandēmijas laikā, vairs savas durvis nevērs, jo uzņēmums esot pārgājis uz klientu apkalpošanu tikai attālināti. Turklāt iedzīvotāji sūdzējās, ka uzņēmumu nemaz nevar sazvanīt. Šai situācijai uzmanību ir pievērsis PTAC. Iestādē nav apmierināti ar veidu, kā uzņēmums komunicē ar saviem klientiem par izlīdzinātajiem maksājumiem.
"Cilvēkiem liekot darīt kādas noteiktas darbības, bet faktiski cilvēks to nemaz nevar izdarīt, jo patērētājs faktiski nevar komunicēt ar šo komersantu, jo viņš īstenībā cilvēkiem nav pieejams. Tā ka to mēs saskatām kā lielu problēmu. Iespējams, tieši tas, ka cilvēks nevar komunicēt ar uzņēmumu, arī nozīmē to, ka viņš īsti nesaprot šīs ziņas," uzsvēra PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Rakstiskā atbildē "Latvijas gāzes" pārstāve Tivča piekrita, ka uzņēmuma sasniedzamība ir apgrūtināta. Tāpēc kopš oktobra uzņēmums ir piesaistījis ārpakalpojumu, lai šo sasniedzamību palielinātu. Līdz ar to jautājumi par izlīdzinātā maksājuma saglabāšanu tiek veiksmīgi un operatīvi atrisināti, norādīja Tivča. Līdz šim PTAC ir saņēmis 90 konsultāciju pieprasījumus un astoņas oficiālas sūdzības par "Latvijas gāzes" komunikāciju un ir sācis vērtēt uzņēmuma komercpraksi.
