Panorāma

E-veselības programma darbojās pārāk lēni

Panorāma

Ceļu policija dežurē pie skolām

Patērētājiem diferencēs OIK maksājumu

Patērētājiem diferencēs OIK maksājumu

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) atbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto kārtību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma maiņai. Līdz ar to valdība šo jautājumu varētu izskatīt jau nākamajā nedēļā. 

Augstais obligātā iepirkuma komponentes maksājums līdz ar salīdzinoši augsto elektroenerģijas cenu Latvijā bijis viens no šķēršļiem, kas kavējis apstrādes rūpniecības attīstību. Tagad EM spērusi soli pretim lielajiem ražotājiem, piedāvājot samazināt tā izmaksas.

Lai ar obligātā iepirkuma komponenti atbalstītu iepriekšējos gados uzbūvētās elektrostacijas un pildītu valsts dotās saistības, šogad vajadzīgi 245 miljioni eiro.

Šobrīd gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji par OIK maksā 26,7 eiro par megavatstundu. Lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem šīs ir būtiskas izmaksas un par to runāts jau sen.

Beidzot EM nākusi klajā ar savu piedāvājumu, kas paredz diferencēt maksājumu patērētājiem, kā arī sadalīt pašu obligātā iepirkuma komponenti jaudas maksājumā par lielajām elektrostacijām un mainīgajā maksājumā atjaunojamo energoresursu ražotājiem.

Pirmajā grupā ietilpst mājsaimniecības ar 0,4 kilovoltu pieslēgumu – pamatā privātmājas un dzīvokļi. Tām obligātā iepirkuma komponentes ietvaros  jaudas maksājums par megavatstundu būs 15,5 eiro, bet mainīgais maksājums - 9,7 eiro par megavatstundu.

Juridiskajiem klientiem, kas ir biroji un veikali, kuru pieslēgums būs līdz 0,4 kilovoltiem, jaudas maksājums būs vislielākais – 21,1 eiro par megavatstundu un 9,7 eiro mainīgais maksājums par katru megavatstundu. Vidējie ražojošie uzņēmumi, kuru pieslēgums ir no sešiem līdz 20 kilovoltiem, par elektrību maksās mazāk – mainīgais maksājums būs līdzīgs - 9,7 eiro par megavatstundu, bet jaudas maksājums – 13,1 eiro par megavatstundu.

Vismazāk maksās energoietilpīgie ražotāji ar 110 kilovoltu pieslēgumu. Tiem mainīgais maksājums būs 9,7 eiro par megavatstundu, bet jaudas maksājums  viszemākais – 10,2 eiro par megavatstundu.

Jaudas maksājumu katrs klients var samazināt pats, izvērtējot patēriņu un atsakoties no neizmantotajām elektropieslēguma jaudām.

„Mēs skatījāmies uz cenu veidošanās mehānismiem Eiropā un izvēlējāmies Viduseiropas – konkrēti Austrijas - modeli,” stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”). „Tādām jūtīgām patērētāju grupām kā mājsaimniecībām un lielajiem patērētājiem šis modelis ir labvēlīgs, savukārt tiem patērētājiem, kuri patērē mazāk, kas ir biroji un veikali, dažādas organizācijas, tas būs mazāk draudzīgs. Kopumā mēs varam panākt rezultātu, ka, piemērojot to industriālajiem lietotājiem un mājsaimniecībām, mēs varam nonākt pie Vācijas cenas, kas nodrošinātu konkurētspēju,” stāsta ministrs.

Lielie ražotāji atzīst – ja tiks ieviests šis regulējums, Latvijas uzņēmēji beidzot atgūs  konkurētspēju ar Igaunijas un Lietuvas ražotājiem. „Būtiski ir, ka sabiedrība aizvien vairāk pieņem, ka par šo jautājumu ir jādiskutē, jo pamata lieta ir darba vieta,” norāda  AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

„Ja pēdējos gados atalgojums ir labs, tad iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas. Protams, ja ir darba devēji, kas to var realizē,t un ja ir darba devēji, kas veido jaunas darba vietas rūpniecībā un naudu, ko sistēma nāk pretī mainot, mēs varam akumulēt un veikt jaunas investīcijas,” skaidro Biķis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) gan ir piesardzīgāka. „Uzņēmumi maksā par slodzēm, kas viņiem ir. Tā ir problēma, ko mēs jūtam, ka energoietilpīgie uzņēmumi pat neizjutīs to samazinājumu,” bilst LTRK valdes locekle Kartīna Zariņa. „Tomēr ceļš, ko mēs ejam, ir pareizs. Iespējams, ka uzņēmumiem ir jāizvērtē – cik efektīvi viņi savos procesos izmanto elektroenerģiju un citas enerģijas un citus energoefektivitātes pasākumus veic. Tur ir daudz par ko diskutēt, bet tur ir jāskatās ne tikai nozares griezumā, bet jāskatās uz konkrētiem uzņēmumiem,” atzīmē Zariņa.

Ekonomikas ministrijā uzskata, ka, ieviešot šo regulējumu, vairāk maksās biroju centri un veikali, tomēr vairāk varētu nākties maksāt arī industriālajiem parkiem, kuri iznomā telpas, tostarp ražojošiem uzņēmumiem. Tikmēr savu atzinumu par regulējumu jau devis Pārresoru koordinācijas centrs.

„Mēs esam vērtējuši, un mēs uzskatām, ka tā diferencēšana ir atbalstāma, raugoties no pieslēguma efektivitātes,” pauda Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. „Ja mēs raugāmies uz tautsaimniecības efektivitāti, tad šis ir konkrēts piemērs, kā ar ekonomiskām metodēm mēs panākam, ka mūsu tautsaimniecība ir efektīvāka un konkurētspējīgāka, orientējot šo atbalstu uz uzņēmumiem, kas ražo un kuri efektīvāk izmanto elektroenerģijas pieslēgumu,” stāsta Vilks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti