Pat pie negatīvas procentu likmes bankas Zviedrijā sola - noguldītājiem nav jāuztraucas

Zviedrijas Centrālās bankas – Riksbanken – lēmums pazemināt galveno procentu likmi nu jau zem nulles robežas bija gaidāms. 11.februārī šī likme tika noteikta -0,1% apmērā. Tas nozīmē, ka komercbankām ir jāmaksā par savas naudas glabāšanu Centrālajā bankā – un no tā izvairīties nevar, ja dienas beigās pēc visiem darījumiem un pārskaitījumiem kontā ir atlikums. "SEB" un "Swedbank" jau ir solījušas, ka viņu noguldītājiem nav par ko uztraukties. Tātad privātpersonām par bankā glabāto naudu jāmaksā nebūs.

 

Procentu likme ir tikusi samazināta jau iepriekš, turklāt vairākas reizes. Un mērķis nemainīgs, skaidro Zviedrijas Centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess: "Tagad pats svarīgākais ir panākt, lai aug inflācija. Ja tas izdosies, tad arī dažādas procentu likmes pamazām kļūs lielākas. Situcācija normalizēsies. Un tieši tas ir mūsu mērķis – lai situācija kļūtu normāla."

Optimāls inflācijas līmenis būtu divi procenti. Centrālā banka arī uzpirks valsts obligācijas desmit miljardu kronu vērtībā, lai stimulētu ekonomiku. Taču kopumā Zviedrijas ekonomika attīstās labi, uzsver Ingvess: "Mums bija nepieciešams tāds lēmums, kas derētu abiem aspektiem. No vienas puses – Zviedrijas ekonomika attīstās diezgan labi. Taču tajā pašā laikā mums jāreaģē uz neskaidro situāciju ārpus mūsu valsts. Mums ir jābūt gataviem rīkoties ar vēl lielāku spēku, ja stāvoklis pasliktinās."

Ingvesam nepiekrīt finanšu analītiķis Pēteris Malmkvists. Diskusijā Zviedrijas raido viņš skaidro – akciju cenas un procentu likmes nekādā veidā nevar būt saistītas, piemēram, ar piena cenām. Un nospraustais inflācijas mērķis divu procentu apjomā ir tikai teorētisks pieņēmums, uzskata Malmkvists.

"Kāpēc tieši divi procenti? Kāpēc ne nulle? Tad taču būtu cenu stabilitāte. Jā, protams, mēs esam vienojušies, ka divi procenti ir jēdzīgs līmenis, tad lielākā daļa cenu kāpj. Pie nulles šīs proporcijas ir apmēram vienādas, un tas varētu būt bīstami. Taču nav tādu pilnīgi izstrādātu, precīzu teoriju, nav pat pētījumu, kas norādītu uz diviem procentiem. Mūsu centrālā banka un citas centrālās bankas šeit taustās kā pa tumsu. Lai gan ir skaidri redzams – citās valstīs, tajā pašā Šveicē viņi dzīvo ar nulle komats četru procentu likmi piecpadsmit gadus, un viņu ekonomikas izaugsme ir labāka nekā Zviedrijā," saka Malmkvists.

Ekonomisti šajās dienās iesaka Zviedrijas iedzīvotājiem rūpīgāk izvērtēt savu banku – padomāt, vai tās pakalpojumu cenas ir adekvātas. Tiek uzsvērts, ka banku peļņa pēdējā gada laikā bijusi simt miljardu kronu apjomā, akcionāriem izmaksāti 57 miljardi. Tāpēc banku klientiem ir pamats prasīt arī savu daļu.

Taču cilvēki pēc Centrālās bankas pēdējā lēmuma ir satraukti. Negatīva procentu likme Zviedrijā ir kaut kas nepieredzēts. 

Marija Vedenlīda intervijā Zviedrijas televīzijai pauž bažas par mājsaimniecību kredītiem: "Tas ir nedaudz dīvaini un arī biedējoši, jo kaut kad svārstam ir jāšūpojas pretējā virzienā. Es domāju, ka cilvēki tagad ņem kredītus, kurus vairs nevarēs nomaksāt tad, kad procentu likmes atkal pieaugs. Tagad mums gandrīz vai piemaksā, lai mēs aizņemtos naudu. Tā tam nevajadzētu būt."

Lai gan citās valstīs ir bijusi negatīva procentu likme, Zviedrijā par šo soli runā kā par vēsturisku. Tāpat tiek uzsvērts, ka nav skaidrs, ko tas nozīmēs valsts ekonomikai. Šādu viedokli intervijā Zviedrijas televīzijai pauž arī "SEB" bankas ekonomists Roberts Bergkvists: "Mēs pārvietojamies pa mums nepazīstamu teritoriju. Klausoties Centrālās bankas komentārus, es dzirdu, viņi saka – mēs esam spēruši pirmo soli. Taču mums vajadzētu rūpīgi izvērtēt un noskaidrot, kā tas faktiski ietekmēs mūsu ekonomiku. Neviens to nezina! Neviens līdz šim nav bijis precīzi šādā situācijā."

Tikmēr Centrālās bankas vadītājs Ingvess uzsver, ka privātpersonām nekas īpaši nemainīsies: "Procentu likmes kļūs vēl zemākas. Jau tagad Zviedrijā ir ļoti zemas procentu likmes, citiem vārdiem sakot, tās ir zemākas šeit nekā daudzās citās valstīs. Arī mūsu valūtas kurss var iespaidoties, kurss var kļūt zemāks. Dolārs, eiro un citas valūtas tad būs dārgākas nekā parasti."

Zviedrijas Centrālā banka ir apņēmusies nepaaugstināt procentu likmi līdz pat 2017. gadam. Vajadzības gadījuma banka plāno arī citus pasākumus, lai garantētu ekonomikas stabilitāti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti