Pašvaldību uzņēmumu skaits aug, kropļojot tirgu un izstumjot uzņēmējus

Pašvaldības apbedītājs, pašvaldības spirta brūzis - arī ar šādiem biznesiem nodarbojas Latvijas pašvaldības. Turklāt arī mazāk eksotiskās nozarēs Latvijas pašvaldības iesaistās arvien aktīvāk, šādā veidā  kropļojot, proti, pārdalot tirgu un atņemot uzņēmējiem nišu. Tikmēr Konkurences padome ir ierosinājusi mainīt likumus, kas ļautu padomei ierobežot un vērtēt publisku personu dalību uzņēmējdarbībā, bet pagaidām ir bezspēcīga.

„Mēs saņemam ļoti daudz sūdzību no uzņēmumiem un patērētājiem par to, ka pašvaldību kapitālsabiedrības vai nu deformē tirgu, uzsākot strādāt tur, kur jau ir konkurence, vai arī par to, ka kvalitāte nav īpaši apmierinoša tam, ko dara pašvaldību kapitālsabiedrības,” norāda Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte  Ābrama.

Konkurences padome, reaģējot uz sūdzību pieplūdumu, pērn publiskoja apskatu par to, cik lielā mērā pašvaldības iesaistās biznesā. Secinājumi? Pašvaldības daudz nodarbojas ar biznesu un to iesaiste uzņēmējdarbībā pieaug.

"Piemēram, uz 2012.gadu Latvijā bija reģistrētas 417 kapitālsabiedrības, kurās dalībnieki ir pašvaldības. Šī tendence bija strauji augoša. 2012.gadā notika ļoti straujš kapitālsabiedrību pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ja 2011.gadā bija tikai 65 jaundibinātas kapitālsabiedrības, tad 2012.gadā to skaits jau bija 115,” stāsta Ābrama.

Pētījumā secināts - no 119 Latvijas pašvaldībām tikai trijām nav nevienas kapitālsabiedrības.

Bez pašvaldības uzņēmumiem dzīvo Alsunga, Carnikava un Sēja. Kā ir dzīvot bez pašvaldības uzņēmumiem, stāsta Sējas domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš: "Šī problēma mūs nenomoka. Ņemot vērā, ka Sējas novadā ir divarpus tūkstoši iedzīvotāju, ciemi nav blīvi apdzīvoti, ir četri ciemi, pašvaldība pati sniedz komunālos pamatpakalpojumus. Neesam nekad nekādas kapitālsabiedrības veidojuši, lai šīs funkcijas pildītu.”  

Arī Carnikavā neilgojas pēc pašvaldības uzņēmumiem, var secināt no Daigas Jurēvicas, Carnikavas domes priekšsēdētājas stāstītā.

„Mēs esam domājuši un sapratuši, ka būtībā nav jēga dibināt uzņēmumus ar domu, ka kapitālsabiedrības var gūt peļņu, pie nosacījuma, ja pašvaldība veic funkcijas, kurām būtībā nav peļņu nesošs raksturs,” saka Jurēvica.

Viņa skaidro, ka Carnikavā neesot saskatījuši loģiku dibināt kapitālsabiedrības. "Mums kā pašvaldībai tas šķita neloģiski, ka izveido kapitālsabiedrību, ieliek 100% pašvaldības kapitālu iekšā, nopērk traktoru, tehniku un pēc tam no šīs pašas kapitālsabiedrības pērk pakalpojumus, bet jau ar peļņas procentu,” norāda Jurēvica.

Tīri teorētiski visā Latvijā, kur ir šādas kapitālsabiedrības, kas izveidotas pašvaldību funkciju veikšanai, visur iedzīvotāji pārmaksā peļņas procentu,” uzsver pašvaldības vadītāja.

Šādi uzskati starp Latvijas pašvaldībām, liekas, ir mazākumā. Lielākajai daļai pašvaldību ir vairāk nekā viens uzņēmums.

Bet līderos, protams, ir galvaspilsēta Rīga ar 32 pašvaldības uzņēmumiem, tad Liepāja ar 22 un Jelgava ar 15.

Kā Jelgava tikusi pie saviem uzņēmumiem un ko tie dara? Pirmkārt, daļa saistīta ar pašvaldības funkcijām, bet daļa ir mantoti vēl no Padomju Savienības sabrukuma, stāsta Vilis Ļevčenoks, Jelgavas domes deputāts. Daļā īpašnieku struktūru mainījuši neatmaksāti parādi.

Ko par pašvaldību tieksmi ķerties pie biznesa domā paši uzņēmēji? „Šobrīd, ņemot vērā Latvijas kontekstu, pašvaldības ļoti daudz nodarbojas ar uzņēmējdarbību,” uzskata Aigars Rostovskis, augstskolas „Turība” attīstītājs, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents.

"Latvijā tirgus ir ļoti maziņš un, ja pašvaldība un valsts pašas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tad biznesam, privātajam kapitālam īsti nav telpas, kur darboties," saka Rostovskis.

"Cilvēkiem faktiski nav nišas. Viņiem atliek divas teritorijas – vai nu eksports, vai jāpārtop par darba ņēmējiem un jāstrādā vai jābrauc kaut kur lasīt sēnes,” skaidro Rostovskis.

Šāda uzņēmēju izkonkurēšana no vietējā tirgus nozīmē arī to, ka neizdodas izaudzēt muskuļus un cīkstēties eksporta tirgos. Kur slēpjas pašvaldību interese iesaistīties biznesā? Rostovskis uzskata, ka šeit cieši savijusies politika un nauda.

„Jēdziens politbizness ir tieša atbilde,” uzsver Rostovskis. „Šobrīd Latvija ir uzkonstruēta tā, ka politika tiek uzskatīta par biznesu.”

Neko labu par pašvaldību iesaistīšanos biznesā Latvijā nesaka arī Konkurences padomē.

„Es nezinu nevienu gadījumu, kur pašvaldība būtu izveidojusi inovatīvu, advancētu kapitālsabiedrību, kuras pakalpojumi nekur vēl nav pieejami,” norāda Skaidrīte Ābrama.

„Patiesībā pašvaldības iesaistās tajos biznesos, kur jau ir konkurence. Notiek tirgus pārdale, jo tur, kur iesaistās pašvaldība, dibinot savu kapitālsabiedrību, privātajam komersantam vairs nav vietas. Un viņš aiziet no tirgus. Viņa darbinieki paliek bez darba. Sekas – darba šeit nebūs. Būs pašvaldības kapitālsabiedrība, bet ir risks, ka tas ilgtermiņā būs neefektīvs uzņēmums.” Skaidrītes Ābramas teiktas sasaucas ar uzņēmēju pieredzi.

„Mobilly” pārstāvis Kārlis Andersons stāsta par pēdējā laika skaļāko konfliktu, kurā pašvaldība mēģina atņemt tirgu privātam uzņēmumam. „Mobilly” piedāvā ar tālruņa starpniecību apmaksāt stāvvietu Rīgā, kur nesen tieši tādu pašu pakalpojumu sāk piedāvāt arī daļēji pašvaldībai piederošs uzņēmums. „Mobilly” tiesības sniegt pakalpojumu ieguva konkursā, kura termiņš beidzās jau 2010. gadā un bija gatavi cīnīties nākošajā konkursā. Nākošais konkurss nav noticis līdz pat šodienai.

Tas, vai Rīgas stāvvietās saglabāsies oranžās „Mobilly” uzlīmes, vēl nav skaidrs. Bet strīds par mobilajiem maksājumiem nav pirmais gadījums, kad Rīgas pašvaldība spraucas jaunās biznesa nišās - plaši izskanēja pašvaldības uzņēmuma „Aqua Riga” plāni pildīt pudelēs ūdeni, Rīgas skolām inženiertehniskos pakalpojumus uzdots pirkt no pašvaldības uzņēmuma „Rīgas serviss”. 

Būtu stulbi neizmantot iespēju nopelnīt - tā par šobrīd iesaldēto "Aqua Riga" projektu teicis Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs"). Savukārt opozīcija nikni kritizē pašvaldības iesaistīšanos biznesā - visa uzraudzība esot pāris cilvēku rokās un lauvas tiesa informācijas pasludināta par komercnoslēpumu. Nepalīdz arī tas, ka pašiem uzņēmējiem būtu jāiebilst vēl skaļāk, saka Rīgas domes opozīcijas deputāts Olafs Pulks ("Vienotība").

Rīgas plāni fasēt ūdeni un sniegt mobilos pakalpojumus gan ne tuvu nav neparastākās nozares, kurās darbojas pašvaldības. Konkurences padome norāda - pašvaldību uzņēmumi strādā gan apbedīšanas pakalpojumu nozarē, gan destilē spirtu, gan uztur viesu mājas un aptiekas, gan arī konsultē komercdarbībā un vadzinībās.

Uzņēmējdarbības sirēnas kārdinošā dziesma pašvaldības gan tik drīz vilināt nebeigs. Arī Carnikavā, kur nav nevienas kapitālsabiedrības, situācija drīz varētu mainīties.

Iemesls, kā atzīst Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, ir vienkāršs – peļņa un neatkarība.

Konkurences padome ir ierosinājusi mainīt likumus, kas ļautu padomei ierobežot un vērtēt publisku personu dalību uzņēmējdarbībā. Šobrīd Konkurences padome var novērtēt, ka - jā, pašvaldība kropļo tirgu un tai nav iemesla nodarboties ar šo biznesu, bet neko vairāk iesākt nevar. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti