Attiecībā uz Latvijas Bankas nodokļu stratēģijā ietverto piedāvājums samazināt IIN likmi līdz 20% un publiski izskanējušo ideju par būtisku neapliekamā minimuma celšanu ienākumiem pašlaik trūkst aprēķinu, kā tas ietekmēs pašvaldību ienākumus, norādīja Jaunsleinis.
“Protams, mums prieks, ka, palielinot nepaliekamo minimumu, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem palielināsies ienākumi. Bet būtu arī jāskatās, kā tas iedarbojas uz visu sociālo sistēmu,” sacīja Jaunsleinis.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra – nemaz nepieļauj iespēju, ka šādas nodokļu reformas varētu ieviest bez kompensējošā mehānisma. Bez tā nākamgad varētu tikt apdraudēta pašvaldību funkciju veikšana, kas savukārt nozīmēs pilnīgu krīzi valstī, pauda Pašvaldību savienības vadītājs.
Turklāt iztrūkums pašvaldību budžetos tādā gadījumā būtu visā Latvijā.
“Nezinu, vai sabiedrība pieņemtu, ja nākamgad, ieviešot reformu, mēs samazinām izglītības [pieejamību] – skolas nestrādātu vai strādātu daļēji. Tas jau nav iespējams,” komentēja Jaunsleinis.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka izstrādātajā nodokļu stratēģijā piedāvā par trim procentpunktiem – līdz 20% – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, reformēt esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, kā arī paplašināt reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmantošanu.
Savukārt Finanšu ministrija nodokļu politikas pamatnostādnes Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēs otrdien, 28.februārī.
