Paziņojumā LPS norādīja, ka iebildumi saistīti gan ar procedūras neievērošanu likumprojektu sagatavošanā, jo tie virzīti bez konsultācijām ar sabiedrību un vietējām pašvaldībām, bez izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē, neesot veikts ostas pārvaldības modeļa atbilstības izvērtējums atbilstoši starptautiskajiem labas pārvaldības principiem, kas pamatotu pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību.
LPS arī atzīmēja, ka piedāvātie grozījumi neatbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. pantam un ierobežo pašvaldības iespējas pārvaldīt daļu no savas teritorijas, kā rezultātā pašvaldība nevarēšot nodrošināt tās iedzīvotāju ekonomisko un sociālo interešu aizsardzību.
"Likumprojekti paredz, ka visus īpašumus, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS "Ventas osta" pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā), tādējādi jaunizveidotajām kapitālsabiedrībām iegūstot pilnīgu kontroli pār īpašumiem, ko pašvaldības iepriekš bija nodevušas valdījumā ostu pārvaldēm," skaidroja LPS.
Savukārt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi paredzēts pārveidot par kapitālsabiedrību, kurā valstij piederētu ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāla daļu, kā rezultātā jaunizveidotā kapitālsabiedrība iegūtu kontroli pār vismaz 65% no Liepājas pašvaldības teritorijas, tajā skaitā ietverot tiesības to iznomāt un atsavināt bez īpaša pilnvarojuma no pašvaldības puses, norādīja LPS.
Tāpat LPS uzsvēra, ka pilnībā pievienojas Liepājas pilsētas domes 14. jūlija lēmumam neatbalstīt Satiksmes ministrijas virzītos likuma grozījumus par ostām.
"Šādā veidā valsts pieļauj, ka ar likumu tiek legalizētas tādas darbības kā prettiesiska teritorijas iegūšana, svešas mantas atņemšana, pašvaldības darbības un vietējo iedzīvotāju interešu ierobežošana," sacīja LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
LPS skaidroja, ka atšķirība starp veco un jauno pārvaldības kārtību ir tāda, ka pašreizējās ostas pārvaldes ir valsts un pašvaldības izveidotas iestādes, bezpeļņas organizācijas, kas līdzekļus investēja ostu attīstībā, nodrošinot ne tikai pašu ostu, bet arī pilsētu izaugsmi. Jaunajos likumprojektos piedāvātā valsts kapitālsabiedrības forma ir komercstruktūra, kuras mērķis ir gūt peļņu un maksāt dividendes, un tas rada bažas par iespējamiem mēģinājumiem sagatavot objektus nodošanai privatizācijai.
LPS uzskata, ka pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostu pārvaldības modeļa maiņu ir jāizvērtē iespējamo risinājumu lietderība, ekonomiskie un sociālie ieguvumi, jābūt veiktam salīdzinājumam ar alternatīviem ostu pārvaldības modeļiem.
Likumprojektu autori nav spējuši sniegt pārliecinošus argumentus ekonomiskiem un sociāliem ieguvumiem, dibinot kapitālsabiedrību, pauda LPS.
"Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets nav izpildījis ne deklarācijā par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēto, tajā skaitā uzdevumu par informatīvā ziņojuma sagatavošanu ar attiecīgu izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu pārvaldības modeli, ne arī Likuma par ostām pārejas noteikumu 14. punktā noteikto pienākumu, jo sabiedrība nav iepazīstināta ar MK veikto izvērtējumu, kas ietvertu Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstības izvērtējumu starptautiskajiem labas pārvaldības principiem un pamatotu ostu pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību," teikts LPS paziņojumā.
Jaunajos likumprojektos nav izvērtēta pārvaldības modeļa maiņas negatīvā ietekme uz pašvaldības budžetu un ietekme uz reģiona attīstību, tiem trūkst pamatojuma un analīzes, kā arī nav apskatīta citu valstu prakse. Lielākā daļa Eiropas ostu atrodas pašvaldību kontrolē, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Likumprojektu izstrādes gaitā pārkāpts labas likumdošanas princips, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par labu sabiedrisko konsultāciju praksi, līdz ar to LPS tos neatbalstot.
KONTEKSTS:
Par ostu pārvaldības modeļa maiņu valdība sāka spriest pēc tam, kad 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi. Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan, lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.
Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk – valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.
Attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostām pārņemšana valsts uzraudzībā jau faktiski notikusi. Koalīcijā nav vienprātības par Liepājas SEZ pārveidi par kapitālsabiedrību.
Šī gada 14. jūlijā Liepājas domes ārkārtas sēdē deputāti lēma neatbalstīt Satiksmes ministrijas virzītos likuma grozījumus par ostām.
