Ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") norādīja, ka atbalsts paredzēts VARAM ekonomikas atbalsta programmā, jo kopējais pašvaldību aizņēmumu palielinājums valsts budžetā ir plānots 150 000 000 eiro
"Visi šie projekti ir ar augstu gatavības pakāpi un realizāciju. Darbs pie to īstenošanas sāksies jau šogad. Mums ir būtiski, ka pēc iespējas drīz tiek nodrošināts darbs gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem, kā arī tuvā laikā, projektu īstenošanas rezultātā, būtu jūtams pienesums tautsaimniecībai kopumā, tostarp radītas jaunas darba vietas. Šis ir pirmais no projektu uzsaukumiem, darbs ar pašvaldībām ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošanā turpināsies un valsts aizdevuma programmai drīzumā Ministru kabinetā plānojam iesniegt nākamos pašvaldību projektus," pastāstīja Pūce.
Pirmajā kārtā investīciju projektu izvērtēšanas komisija atzina, ka no 142 iesniegtajiem atbalstāmi ir 93 projektu pieteikumi. To kopējais finansējums 52 805 344 eiro, tostarp valsts aizdevuma apmērs – 38 388 930 eiro (2020.gadā tas plānots 22 727 861 eiro apmērā, 2021. gadā valsts aizdevums 15 661 069 eiro apmērā). Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem pašvaldības investīciju projektus VARAM iesniedz līdz katra mēneša 1.datumam, tos izvērtē Ministru kabineta apstiprināta komisija.
12. maijā valdība apstiprināja VARAM izstrādātos noteikumus "Kārtība un nosacījumi jaunu valsts aizdevumu izsniegšanai ar Covid–19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai pašvaldībās”. Noteikumi paredz sniegt ieguldījumu ekonomikas sildīšanai reģionos, nodrošinot iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžetu aizņēmumus ieguldījumiem pēc Covid–19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Kopējais pašvaldību aizņēmumu palielinājums valsts budžetā ir 150 000 000 eiro.
Ministra Pūces VARAM izstrādātais ekonomikas atbalsta plāns valsts aizdevuma saņemšanai paredz, ka projekti tiek atbalstīti šādās jomās:
- pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi – pārbūve vai atjaunošana;
- pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceliņi, stāvlaukumi, gājēju ietves, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai u.c. transporta infrastruktūra) attīstībai;
- jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi, droša pakalpojumu sniegšana (piemēram, automātiska dezinfekcija, automātiskais apgaismojums, automātiskās durvis u.tml. risinājumi, kas mazina tiešu fizisku kontaktu);
- atbalsta pasākumiem iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem, lai nodrošinātu, ka tiek turpināta pašvaldību iedzīvotāju mājsaimniecību pieslēgšana pie ūdenssaimniecības tīkliem. Vienlaikus, šāds atbalsts palīdzēs arī sasniegt ES fondu ūdenssaimniecības projektu uzraudzības rādītājus un samazināt risku pašvaldības uzņēmumiem atmaksāt saņemtos ES fondu līdzekļus.
Valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai piesakoties jāņem vērā, ka investīciju projekta aizņēmuma apmērs nevar būt lielāks par 75% no kopējām izmaksām un pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums, kas nav mazāks par 25%. Tāpat, jābūt izstrādātam tehniskajam projektam būvdarbu gadījumā, bet projekti jāuzsāk 2020.gadā un jārealizē līdz 2021.gada 31.decembrim.
Pašvaldību aizdevumu programma ir daļa no ministra Pūces šā gada aprīlī prezentētā 200 miljonu eiro piedāvājuma ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos pēc Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.
KONTEKSTS:
VARAM aprīlī piedāvāja ekonomikas sildīšanai 200 miljonus eiro no reģioniem paredzētās, bet neiztērētās naudas. Ministra ieskatā krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis esot brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas. Tāpēc finansējums ir jāsaņem pašvaldībām, kam ir skaidra vīzija par īstenojamiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā, norāda ministrs.
Ministrija plānoja, ka atbalstīt varētu jebkādus projektus, kuru rezultātā radītu jaunas darbavietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Sadalē skatīšoties, cik projekts gatavs īstenošanai, nevis to, kura pašvaldība to iesniegusi.
