Pašvaldību savienība aizvien sūdzas, ka no Finanšu ministrijas nav saņēmusi detalizētus aprēķinus par reformas ietekmi uz to budžetiem. Trešdien tapusi pagaidu pozīcija.
“Pirmais kompensācijas mehānisms ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale. Viss ir no skaitļiem atkarīgs. Šīs svārstības ir no 400 līdz 200 miljoniem. Katriem apgalvojumiem ir skaitļi. Jautājums, ar ko to kompensē. [..] Mēs no savas puses piedāvājam pirmajā etapā IIN pārdali. Ja ar to nepietiek, tad iezīmēt pievienotās vērtības nodokli,” stāstīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Pašvaldības pieprasa tām garantēt ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Pašlaik pašvaldības saņem 80% no IIN. Finanšu ministrija piedāvā samazināt šī nodokļa likmi no 23% līdz 20%, kas samazinās arī kopējos ieņēmumus.
Gaidāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanu piedāvāts risināt, novirzot pašvaldību budžetos simtprocentīgus šī nodokļa ieņēmumus, bet iztrūkstošo daļu kompensēt ar ikgadējiem atskaitījumiem no pievienotās vērtības nodokļa.
Savu pozīciju Pašvaldību savienība precizēs pēc 1.aprīļa, kad Finanšu ministrija būs sagatavojusi precīzus aprēķinus nodokļu reformai.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
