Pašvaldību budžeti tiekot plānoti līdzīgi kā pērn, bet lielākās bažas radot minimālās darba algas palielināšana. Līdz ar to apkopējas saņemšot gandrīz tikpat, cik jaunākie speciālisti. „2015.gads būs līdzīgs 2014. – nekādas izaugsmes tur nav. tāpēc mums ir milzīgas problēmas, lai nodrošinātu gan minimālās algas palielinājumu, gan tiem, kas ir tuvu minimālai algai nodrošinātu kaut kādu stabilitāti. Smags gads būs, nekā iepriecinoša nav,” skaidroja Jaunsleinis.
Pašvaldību ieņēmumi gan šogad tiek plānoti par 4% jeb 43 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, sasniedzot 1,13 miljardus eiro. Taču aizvien no 119 Latvijas pašvaldībām lielākā daļa jeb 101 būs palīdzības saņēmējas, jo pašām ar saviem ieņēmumiem nepietiks.
Šajā gadā pašvaldību izlīdzināšanas fondā 17 pašvaldības veiks iemaksas 98,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot arī visu pārējo pašvaldību uzturēšanu no šiem līdzekļiem.
Vislielākās iemaksas izlīdzināšanas fondā veiks Rīga - 72,76 miljonu apmērā, un tie ir 73,83% no kopējā iemaksu apjoma. Otras lielākās iemaksas būs Jūrmalai - 8,93 miljoni eiro, bet trešajā vietā ir Mārupes novads ar 3,03 miljoniem eiro.
Kopumā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pašvaldību iemaksas veido 89%, bet valsts budžeta dotācija - 11%.
Šajā gadā arī tiks mainīts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas finanšu nepieciešamības sadalījums starp republikas pilsētām un novadiem no 47% pret 53% uz 48% pret 52%. Četrām republikas pilsētām arī noteikta papildu dotācija tādā apmērā, lai ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 499,8 eiro.