ĪSUMĀ:
- Pašlaik izmantoti 30% no pašvaldību aizņemšanās limita.
- Lielākoties aizņemas Valsts kasē.
- Aizņemšanos pieaugumu FM skaidro ar ES fondu atvēršanu.
- Ja papīri kārtībā, FM neliedz aizņemties, arī ja ekonomiskais pamatojums nav īsti pārliecinošs.
- Investīciju projektu izvēli FM nevar ietekmēt.
- Pašvaldību savienība vēl nekomentē, vai nākamgad lūgs palielināt aizņēmumu limitu.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Latvijas vietvaras tām noteikto aizņemšanās limitu neizmantoja pilnā apmērā, šogad pašvaldības aizņemas tik aktīvi, ka aizņemšanās iespējas strauji izsīkst.
“Mēs esam sasnieguši jaunus rekordus, vienā mēnesī saņemot 140 pieprasījumus uz aizņēmumiem. Uz doto brīdi ir izlietots aptuveni 30% no aizņēmumu limita, kas mums ir atvēlēts. Tā ir summa, par kuru pašvaldības jau ir veikušas investīcijas. Bet investīciju periods mums vēl turpinās,” pastāstīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare.
Strauji pieaugušais pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas vēl arvien lielākoties tiek ņemti Valsts kasē, esot skaidrojams ar to, ka tikai tagad pa īstam apgriezienus uzņēmusi Eiropas fondu apgūšana.
Aptuveni puse no vietvaru pieteiktajiem aizņēmumiem saistīti tieši ar Eiropas fondu līdzfinansētajiem projektiem.
„Šobrīd pašvaldībām ir pieejami lieli avansa maksājumi. Mēs aicinām tās izmantot avansa maksājumus, bet vienalga aptuveni puse no visiem aizņēmumiem ir fondu projekti,” stāstīja Komisare.
Nupat, pagājušajā nedēļā, Jelgavas novada dome izsludinājusi iepirkuma konkursu jau izdaudzinātā peldbaseina un sporta halles būvniecībai Elejā. Pēc iepirkuma uzvarētāja noskaidrošanas pašvaldība dosies uz Finanšu ministriju ar prasību tai uz trim gadiem aizdot sporta kompleksa būvniecībai nepieciešamos vismaz 6 miljonus eiro.
Inta Komisare apstiprināja – naudu lepnu sporta kompleksu būvniecībai prasa arī nebūt ne turīgas pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits sarūk.
Ja pašvaldības pieprasījums pēc aizdevuma noformēts korekti, šķēršļi šādu dārgu projektu īstenošanai netiek likti arī tad, ja ekonomiskais pamatojums nav īsti pārliecinošs, atzina Komisare.
„Tā, ka mēs tieši atsakām, tā nav. Ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības savus pieprasījumus atsauc, jo pašas ir izvērtējušas, ka viņu pieprasījums neatbilst mērķiem,” stāstīja Komisare.
“Pašvaldību pieprasījumi ir dažādi. Tie ir atsevišķi stāsti par baseiniem un sporta zālēm. Tā nav mūsu ikdiena. Arī šeit mēs prasām pašvaldībai nodalīt, cik daudz tā ir pašvaldības funkcija un cik – izklaide,” norādīja ministrijas pārstāve.
Turklāt tas, kādus investīciju projektus īstenot, pirmkārt ir pašu vietvaru ziņā, uzsvēra Finanšu ministrijas speciāliste.
„Mēs nevaram iejaukties pašvaldības lēmumā un pateikt: „Nē, jūsu gadījumā jums nav nepieciešams šis baseins”,” pauda Komisare.
Normatīvajos aktos noteiktos aizņēmumu griestus jau gandrīz sasniegušas piecas pašvaldības – Valka, Alūksne, Baltinava, Mērsrags un Durbe.
Latvijas Pašvaldību savienība patlaban nekomentē, vai nākamgad prasīs pašvaldību aizņēmumu limita paaugstināšanu. Diskusijas ar Finanšu ministriju plānotas nākammēnes, tāpēc patlaban notiekot pašvaldību viedokļu apzināšana.
