“Kas tāds nav piedzīvots un kā būs nākamgad – nezina neviens,” tā norādīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā, skaidrojot, ka gāzes cenas kļuvušas neprognozējamas.
Asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš atzīmēja: “Tāda situācija vēl nav redzēta, ka ir tik liela izkliede starp tarifiem. Tur neko nevar darīt, tas ir brīvais tirgus. Un tādā situācijā mēs esam šogad, tas ir pirmo reizi. Tad, kad pavasarī šī cena bija tiešām 25–30 eiro par megavatstundu, tad uzņēmumi vienkārši domāja, ka – nu jāpagaida, jo vasarā cena parasti krītas. Un šogad notika pretēji. Cena vasarā kāpa, un tad tu domā: “Pērkam tagad, vai nu tiešām viņa ir augsta, varbūt nokritīsies”. Šobrīd visi ir sapratuši, ka viņa nekur nenokritīsies tuvākos divus līdz četrus mēnešus.”
Tas nozīmē, ka, ja uzņēmums kurš apkalpo pašvaldību un par kurināmo izmanto gāzi, līgumu slēdza, piemēram, martā, tad uzņēmums visu apkures sezonu gāzi iepērk par, piemēram, 30 eiro par megavatstundu. Bet ja uzņēmums nogaidījis, cerot uz labāku cenu, tad tagad ir spiests slēgt līgumu – gāzi iepērkot par jau vairāk nekā divas reizes lielāku cenu.
Latvijas Pašvaldību savienībā norādīja, ka pagaidām reti kura saimniecība izjūt cenas kāpumu. Taču pašvaldībām jāsāk domāt jau tagad, kur ņemt līdzekļus, lai kompensētu energoresursu sadārdzinājumu.
LPS padomnieks Aino Salmiņš sacīja: “Droši vien parādīsies ne tikai trūcīgās ģimenes, kurām ir nepieciešama palīdzība, bet droši vien parādīsies vēl citas fokusa grupas, kā, piemēram, daudzbērnu ģimenes vai vienkārši ģimenes ar bērniem.”
Pēc Pašvaldību savienības aplēsēm pašlaik ir ap 150 000 aizsargāto cilvēku, kuriem būs nepieciešams atbalsts. Gaidāms, ka viņu varētu kļūt vairāk.
“Tas trakākais moments, ka pašlaik nākamā gada budžetā tādas sadaļas, kas kompensētu papildu izmaksas saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu pašvaldību sadaļā, šinī brīdī nav.
Pašlaik tā situācija izveidojas tāda, ka mums ir jāatsakās no kaut kādām savām funkcijām, lai kompensētu iespējamos sadārdzinājumu izdevumus. Grūti teikt, bet katrā ziņā vairākos desmitos miljonos pašvaldībām ar to būs jārēķinās,” atzina Salmiņš.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija aicina valdību izvērtēt iespēju palielināt atbalstu rēķinu segšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, balstoties uz cenu pieaugumu, nepieciešami vēl 17,5 miljoni eiro aizsargāto lietotāju atbalsta nodrošināšanai.
