Ogrē, tāpat kā citviet Rīgā un tās tuvumā, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas šogad kāpj visbūtiskāk. Tas saistāms ar atkritumu apglabāšanas tarifu izmaiņām un investīcijām atkritumu pārstrādē SIA "Getliņi EKO" poligonā. Ogrē nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par kubikmetru līdz 9. janvārim bija 18,55 eiro, bet kopš 10. janvāra – 24,83 eiro, neskaitot PVN. Iespējas mazināt izmaksas ir aktivizēt atkritumu šķirošanu, uzsvēra "Ogres namsaimnieka" valdes priekšsēdētājs Kaspars Grīnbergs.
Viņš cer, ka brūnos konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem šajā Pierīgas pilsētā varētu pakāpeniski ieviest no marta.
"Tas virziens ir pareizs. Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kāpjot dabas resursu nodoklim, augs arī nākotnē. Savukārt šķirošana atkritumu apsaimniekošanas izmaksas var samazināt ļoti ievērojami. Šķirošana un pārstrāde. Mums ir jāpārņem rietumvalstu un Skandināvijas pieredze, lai nonāktu līdz bezatkritumu pārstrādei. Konceptuāli tas virziens ir pareizs, taču tas ir ārkārtīgi dārgs," norādīja Grīnbergs.
Mērķi bioloģiskos atkritumus pārvērst par gāzi vai kompostu kā pareizu uzsver arī Bauskas novada mērs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība). Taču augsto izmaksu dēļ ir bijušas sarunas par mazākām prasībām bioloģisko atkritumu pārstrādes laukumu izveidei. Šogad Bauskā un teritorijā, kas bija Bauskas novadā līdz administratīvi teritoriālajai reformai, tarifs audzis arīdzan līdz ar "Getliņi EKO" tarifa kāpumu.
Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem no kādreizējiem Iecavas, Vecumnieku, Rundāles novadiem atkritumus vēl kādu laiku turpinās vest uz Brakšķu poligonu Jelgavas novadā un izmaksas ir zemākas. Pēc esošo līgumsaistību beigām Bauskas novadā loģiski būs organizēt kopīgu atkritumu apsaimniekošanu. Saistībā ar papildu prasībām arī neziņa par vēl viena reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra izveidi.
"Pašlaik nav tāda spēlētāja, kas organizētu pašvaldību iesaistīšanos to izveidē. Mēģinājām to darīt Zemgales plānošanas reģionā, bet šis [atkritumu apsaimniekošanas] reģions pārsniedz plānošanas reģiona ietvaru. Pagaidām ir ļoti neskaidrs, kur atkritumus vedīsim pēc 2023. gada. Protams, ka būs nepieciešami arī ieguldījumi pārstrādei, lai mazāk atkritumu būtu jānoglabā," teica Okmanis.
Arī Kuldīgas novadā pēc tā paplašināšanas vēl pāris gadus atkritumu izvešanu atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem organizē dažādas kompānijas. Uzņēmuma "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" vadītājs Kaspars Poriķis stāstīja, ka dabas resursu nodokļa pieaugumu šajā gadā Kuldīgas novadā izdevies kompensēt un rēķini nav pieauguši.
"Mēs esam strādājuši tā, ka mums bija neliela rezerve, lai šo cenu kāpumu kompensētu," sacīja Poriķis.
Pāreja uz bioloģisko atkritumu šķirošanu Poriķis vērtēja piesardzīgi. Daļu no tiem, piemēram, lapas vai kritušos ābolus ārpus pilsētas dzīvojošie noteikti atstās savās komposta kaudzēs. Savukārt pārtikas atkritumu apjoms novadā būtu neliels un tā izvešana uz tālāku poligonu neatmaksātos, vienlaikus bioloģisko atkritumu pārstrādes laukuma izveide tuvumā būtu ļoti dārga.
"Mēs ļausim paeksperimentēt Rīgā un vēl kādā novadā, un tad mēģināsim aizgūt labāko pieredzi.
Mēs esam neliels novads un varam ātri reaģēt. Noteikti tiks izdalīti atsevišķi konteineri, kur tos bioloģiskos atkritumus mest, ieviesīsim konkrētu maršrutu to savākšanai. Jautājums, kur tos bioloģiskos atkritumus likt. Lai uzbūvētu laukumus, vajadzīgas investīcijas vismaz 100 000 eiro," sacīja Poriķis.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde būs obligāta no nākamā gada. Iepriekš šo termiņu paredzēja jau no 2021. gada, taču atlika, atduroties pret līdzīgiem argumentiem kā šobrīd – par augstajām izmaksām un procesa organizēšanu. Lai procesu veicinātu, rosināts noteikt zemāku izvešanas tarifu šim atkritumu veidam.
