Pašvaldības arī nākamgad varēs aizņemties 118 miljonus eiro

Tāpat kā šogad, arī 2015. gada valsts budžetā pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumiem ieplānoti 118 miljoni eiro. Gan naudas devēja Finanšu ministrija, gan Pašvaldību savienība atzīst, ka ar tādu summu līdz šim pieticis visām pašvaldībām. Tomēr tāpat kā pašlaik, arī turpmāk tiks saglabāti ierobežojumi – pašvaldības nevarēs aizņemties jaunu kultūras namu, sporta haļļu un līdzīgu projektu īstenošanai.

Jelgavas dome ceturtdien nolēma lūgt Valsts kasi aizdevumu atmaksas grafikus četriem ilgtermiņa aizdevumiem. Kopumā gandrīz 15 miljonus eiro Jelgava aizņēmusies pēdējo sešu gadu laikā, tos tērējot skolu renovācijai un ielu sakārtošanai. Dažu kredītu termiņš pagarināts līdz 2032.gadam, kad kopš ielu rekonstrukcijas, būs aizritējis vairāk par 20 gadiem. Saistību pagarināšana nākamā gada budžetā radīs iespēju papildu vairāk nekā miljona eiro tēriņiem.

Kopējais Jelgavas ilgtermiņa saistību apjoms pašlaik ir līdzvērtīgs viena gada budžetam jeb vairāk par 70 miljoniem eiro.

Jelgavas domes lēmumam pagarināt kredīta atmaksu galavārdu teiks Finanšu ministrija. Pašvaldību finansiālās uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare skaidro – Jelgava līdz šim tikai pārskatījusi katru gadu kredītos atmaksājamās summas. Pilsētas saistību īpatsvars pret gada budžetu būs nepilni 9%, kas nav kritisks rādītājs, vērtē Komisare.

„Jelgavai ir pietiekoši nopietns kredītportfelis, bet nav tā, ka šī situācija būtu kritiska. Situācija joprojām attīstās un tiek plānotas jaunas investīcijas, un maksātas iepriekšējās saistības,” skaidro ministrijas pārstāve.

Komisare saka – pašvaldības pagarina kredītu atmaksu, lai vairāk varētu tērēt jau pašlaik: „Tas liecina par to, ka pašvaldībām ir vēlme redzēt savus ieņēmumus lielākus nekā tie ir. Saprotama arī pašvaldību vēlme neapstāties pie sasniegtā, bet realizēt jaunus projektus, investīcijas un uzturēt to, kas ir izveidojies. Tā ka šobrīd mēs nevaram runāt par to, ka ir kaut kādas īpaši kritiskas iezīmes.”

Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis neslēpj, ka daudzas pašvaldības uz papildu ieņēmumiem budžetos necer. Situāciju sarežģījot arī minimālās algas celšana.

„Ja rodas kādā brīdī vairāki kredīti un apgrūtināta naudas plūsma. Tā kā mums arī budžeta pieaugums faktiski ir ļoti minimāls, varētu teikt, ka nav. Nākamā gada budžets nenosegs daudzām pašvaldībām pat minimālās algas palielinājumu. Ja kādam būs problēmas, ka nespēs izpildīt kredīta atdošanu, tad tiek mainīti tā grafiki,” skaidroja Juansleins.

Tāpat kā šogad, arī nākamajā gadā pašvaldības varēs aizņemties kopumā 118 miljonus eiro. Saglabāsies arī ierobežojumi – kredītus nedos kultūras namu, sporta un citu jaunu būvju celtniecībai. Pašvaldību savienība pret tādiem ierobežojumiem iebilst, bet ir samierinājusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt