Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par energoresursu pieejamību nākamajai apkures sezonai un apliecinājumu iesaistīties nepilnību risināšanā, kā arī lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamus siltumapgādes pakalpojumus.
Saskaņā ar lēmumu kurināmā resursu sagādē ir jāiesaista valstij piederoši uzņēmumi – AS "Latvenergo"" un AS "Latvijas Valsts meži" –, norādīja LPS.
Attiecīgi valstij ir jānodrošina noteikta apjoma gāzes pieejamība siltumapgādes nodrošināšanai visām mājsaimniecībām visas apkures sezonas laikā, jāuzdod AS "Latvenergo" siltumapgādes uzņēmumiem nodrošināt nepieciešamo minimālo gāzes apjomu apkures sezonai un pārdot to siltumapgādes uzņēmumiem par ekonomiski pamatotu cenu.
Tāpat LPS aicina uzdot akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts meži" sagatavot un pārdot siltumapgādes uzņēmumiem šķeldu par ekonomiski pamatotu cenu, kā arī nodrošināt šķeldas, tostarp papīra malkas šķeldas, pieejamību siltumapgādes nodrošināšanai mājsaimniecībām visas apkures sezonas laikā, un nodrošināt to par ekonomiski pamatotu cenu.
Gan siltumapgādes komersantiem, gan arī pašvaldībām patlaban nav pārliecības par apkurei nepieciešamo energoresursu pieejamību visas apkures sezonas laikā, jo, valdot nestabilitātei tirgū un strauji augošo cenu dēļ līgumi tiek slēgti uz īsu termiņu vai arī netiek slēgti vispār, atzīmēja LPS.
Iemesli šādai situācijai ir dabasgāzes nepieejamība, mākslīgi pieaugusī šķeldas cena, kā arī apgrozāmo līdzekļu trūkums siltumapgādes komersantiem, kas savukārt izriet no iedzīvotāju nespējas nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus un attiecīgi parādsaistībām pret siltumapgādes komersantiem, uzskata savienībā.
"Saņemot informāciju no pašvaldībām un izvērtējot esošo situāciju, kopīgi ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju jau augusta sākumā aicinājām Ministru prezidentu un ekonomikas ministri operatīvi risināt situāciju gāzes un šķeldas tirgū, iesaistot valsts akciju sabiedrības resursu pieejamības nodrošināšanā. Informācija par resursu pieejamību un pietiekamu nepārtraukti mainās, un šobrīd pašvaldībās un visā sabiedrībā valda liela neskaidrība, vai un kā pārdzīvosim tuvojošos apkures sezonu," norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Tāpat, ņemot vērā arvien pieaugošās energoresursu cenas, grūtībās var nonākt kritiskā infrastruktūra un sporta būves pašvaldībās, kas nespēs segt apkures un elektroenerģijas izmaksas, kas apgrūtinās to darbības nodrošināšanu, atzīmēja LPS.
Uzklausot Labklājības ministrijas un Ekonomikas sniegto informāciju par valsts atbalsta iedzīvotājiem nodrošināšanu saistībā ar tarifu kāpumu, pašvaldības joprojām ir nobažījušās par atbildīgo dienestu pārslodzi atbalsta administrēšanā – iesniegumu reģistrēšanā, izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju tās iesniegumus sāk saņemt jau tagad, lai gan to izskatīšana paredzēta, tikai sākot ar 1. oktobri.
Prognozējot, ka ievērojami pieaugs mājokļu pabalsta apjoms, kas balstās uz mājsaimniecību ienākumu un izdevumu izvērtēšanu, kā arī to, ka valsts ir noteikusi papildu kompensāciju veidus elektroenerģijas, granulu, malkas izmantošanu apkurei ar noteiktu atbalsta intensitāti, kas radīs papildus slogu pašvaldībām un paildzinās pabalstu/kompensāciju izvērtēšanas un izmaksas termiņus, komitejas nolēma aicināt atbildīgās ministrijas kopīgi ar LPS un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju steidzami rast risinājumus vienkāršotām procedūrām atbalsta sniegšanā.
LPS ieskatā, arī centralizētās siltumapgādes tarifu pieaugums ir nesamērīgs, tāpēc pieņemts lēmums aicināt Ekonomikas ministriju mainīt valsts atbalsta intensitāti, paaugstinot to no 50 līdz 75% pie mediānas 68 eiro/par megavatstundu, paredzot diferencētu pieeju valsts atbalsta intensitātei. Vienlaikus ir jānodrošina, lai atbalsts būtu mērķētāks ne tikai pēc sociālās grupas pazīmes, bet arī pēc atbalsta līmeņa nepieciešamības reģionālajā līmenī, norādīja LPS.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošās partijas otrdien panāca politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no OIK, kā arī vienojās par atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
Jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
