Panorāma

Panorāma

Panorāma

Tautas panorāma: Ķengarags

GMI celšanai visām pašvaldībām naudas nepietiekot

Pašvaldībām nepietiek naudas arī nelielam garantētā minimālā ienākuma kāpumam

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta kāpums līdz 109 eiro būtu nepietiekams, taču arī šādam pieaugumam trūkst naudas. Kritiku par Labklājības ministrijas izstrādāto pabalsta celšanas modeli pauž Saeimas deputāti, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība brīdina, ka arī pieticīgam kāpumam būs vajadzīga nauda no valsts budžeta.

GMI pabalsta lielumu nosaka valdība, taču to izmaksā pašvaldības. Tā kā Satversmes tiesa atzinusi, ka GMI pabalsta apmērs – 64 eiro, nenodrošina tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai, Labklājības ministrija piedāvā pabalstu celt vai nu līdz 109 eiro, vai arī līdz 164 eiro mēnesī. Ministrija paredzējusi, ka ar to cilvēkam jāspēj iegādāties pārtika un apģērbs.

"Tas ir īstermiņa pabalsts personai tiešām tad, ja tā ir nonākusi grūtībās, zaudējusi darbu. Īslaicīgs pabalsts, kamēr persona ir spējīga sameklēt darbu, atgriezties darba tirgū. Tas nav domāts kā pabalsts, uz kuru varētu dzīvot visu dzīvi," sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").

Taču arī nelielam pabalsta palielinājumam naudas var pietrūkt. Tā kā Satversmes tiesas atzīto pamatvajadzību nodrošināšanai jāceļ arī dzīvokļa pabalsts, lētākais no ministrijas izstrādātajiem variantiem pašvaldībām izmaksātu 25,3 miljonus eiro. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis pēc sarunas ar ministri atzina, ka visas pašvaldības pabalstus celt saviem spēkiem nespēs.

"Piemēram, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs raksturoja, ka viņam papildu 400 000 eiro ir vajadzīgi, lai izpildītu šo minimālo prasību. [..] Ja būs situācija, ka pašvaldības to nevarēs nodrošināt, ar ministriju mums ir kopīgs viedoklis, ka tad valsts nāk palīgā," atklāja Kaminskis.

Ministre gan viena to apsolīt nevar. Sarunas par nākamā gada budžetu sāksies tikai nākamnedēļ, turklāt labklājības jomā ir arī citas dārgas prioritātes. Piemēram, vajadzīgi 36,8 miljoni eiro, lai palielinātu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ko Satversmes tiesa arī atzinusi par Satversmei neatbilstošu. Savukārt ministrijas piedāvājumu GMI celšanai par pārāk pieticīgu uzskata Saeimas deputāti, kam būs jāapstiprina pabalsta aprēķina metode. Gan opozīcijas, gan koalīcijas deputāti pirmajā sēdē par pabalstu celšanu izteica asu kritiku gan par nelielo kāpumu, gan par ministrijas plānu pabalstu noteikt kā piektdaļu no mājsaimniecības locekļu vidējo ienākumu mediānas.

"Man liekas, ka vajadzētu sākt tomēr saprast, cik cilvēkam vajag, lai viņš dzīvotu, un tad no tā rēķināt. Nevis no mājsaimniecībām vai kā, bet no cilvēka," sacīja Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).

"Kas tas ir – 109 eiro? Man tas galvā vispār nesaliekas, jo kā cilvēks var dzīvot?" vaicāja Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!").

Deputāti aicināja veidot minimālā ienākuma saņēmēja portretu un saprast iemeslus, kādēļ viņš “izkritis” cauri teju visiem sociālā atbalsta sistēmas līmeņiem. Būtu jāatbild uz jautājumu, kādi uzlabojumi ir veicami, lai panāktu reālu dzīves kvalitātes uzlabojumu un nodrošinātu cilvēka cienīgu iztikšanu. Un pēc tam ir skatāms jautājums par to, kādus ieguldījumus tas prasa.  

"Tās problēmas labklājības jomā ir krājušās gadu desmitiem, un to visu sakārtot gada, divu gadu laikā, tas nav iespējams," uzsvēra Petraviča.

Šovasar bijuši jau trīs Satversmes tiesas spriedumi, kas likuši valstij pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu. Savukārt izskatīšanā vēl ir lietas gan par minimālās vecuma pensijas, gan minimālās invaliditātes pensijas apmēru. Visos gadījumos tiesā ar pieteikumu vērsās tiesībsargs.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa ceturtdien, 25. jūnijā, atzinusi, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, tāpēc no nākamā gada 1. janvāra tas jāpalielina.

Lietas pieteikumu tiesā iesniedzis tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzskata, ka pabalsts ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības.

GMI ir pabalsts trūcīgām personām. Personas ienākumiem kopā ar pabalstu ir jāsasniedz šis minimālais ienākumu līmenis. 

GMI līmenis vienai personai iepriekš bija 53 eiro mēnesī, bet no šī gada janvāra valdība to palielināja līdz 64 eiro. Tiesībsargs norādīja, ka, lai gan pabalsts palielināts, tas tomēr nenodrošina personām cilvēka cienīgu dzīvi.

Lai gan pabalsta apmēru nosaka valsts, pabalstu izmaksā pašvaldības no saviem līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti