Panorāma

Ukrainas prezidenta pirmā vizīte – uz Briseli

Panorāma

Rūpnīcai «Biolars» draud darbības apturēšana

SIA «Rīgas meži» zāģētava kropļo konkurenci

Pašvaldībai piederošo «Rīgas mežu» zāģētavai pārmet konkurences kropļošanu

Pašvaldībai sava kokzāģētava – vai tā ir konkurences kropļošana, vai vienkārši saimnieciski atbildīga rīcība? Par "Rīgas mežu" kokzāģētavu šķēpus otrdien, 4. jūnijā, lauza arī Saeimā. 

Uzņēmums "Rīgas meži" apsaimnieko vairāk nekā 60 000 hektāru mežu. Veicot atjaunošanas cirtes, tajos katru gadu tiek iegūti līdz par 200 000 kubikmetru koksnes. Daļa no tās nonāk pārstrādei "Rīgas mežu" kokzāģētavā "Norupe". Konkurences padomes ieskatā tā ir tirgus kropļošana.

Pašvaldības uzņēmuma jaukšanās kokapstrādes tirgū otrdien nonāca arī Saeimas Publisko izdevumu un Revīzijas komisijas deputātu darba kārtībā. Valsts kontrole sēdes laikā atgādināja, ka jau pirms diviem gadiem veiktā revīzijā aicinājusi "Rīgas mežus" atteikties no savas kokzāģētavas.

"Mēs uzskatām, ka ar kokmateriālu zāģēšanu publiskai personai, Rīgas domei – nebūtu jānodarbojas.

Līdz šim šis ieteikums nav ticis ieviests, un mūsu pēdējā sarakste liecina, ka pie šī ieteikuma ieviešanas nekādas darbības nav veiktas," teica Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa.

Valsts kontroles nostājai piebalsoja arī Konkurences padome. "Tā ir nepamatota komercdarbība, kas neatbilst valsts pārvaldes likuma 88. pantam," sacīja Konkurences padomes pārstāvis Antis Apsītis.

Minētais likuma pants nosaka – publiska persona var veidot savus uzņēmumus tikai tad, ja brīvais tirgus šādu preci vai pakalpojumu nenodrošina, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgu darbību veikšanai. Dēļu ražošana īsti nekvalificējas nevienā no šiem punktiem.

Tomēr "Rīgas meži” nepiekrīt Valsts kontroles un Konkurences padomes pārmetumiem.

Uzņēmuma valdes loceklis Juris Buškevics skaidroja – ilgtspējīga mežu apsaimniekošana neizbēgami paredz kopšanas cirtes. Šādā veidā iegūto apaļkoksni uzņēmums agrāk pārdeva izsolēs, bet dēļus kā produkciju ar pievienoto vērtību pārdot ir izdevīgāk. Tādēļ savas zāģētavas izveide bijis saimnieciski pareizs solis. 

"Mūsu uzņēmums, kas pārstrādā tikai savu koksni. Tātad, neejot tirgū un nepērkot šo te koksni no citiem, mēs nesastādam citiem kokapstrādes uzņēmumiem nekādu nozīmīgu konkurenci," teica  Buškevics.

Konkurences padome iebilst, ka likums jāievēro arī tad, ja ietekme uz tirgu ir minimāla. Tādēļ pašvaldības uzņēmumam apaļkoku apstrādei būtu jāizmanto privātu zāģētavu pakalpojumi, nevis jāveido sava.

Taču diez vai šie iebildumi apklusinās zāģu rēkoņu "Norupē". "Rīgas mežu" apgrozījums pērn pārsniedza 20 miljonus eiro, peļņa – 2,8 miljonus eiro, bet nodokļos valstij samaksāti gandrīz četri miljoni eiro.

Tādēļ uzņēmums pat nedomā atteikties no savas zāģētavas, bet gluži otrādi – pašlaik iegulda līdzekļus, lai modernizētu iekārtas un kāpinātu jaudas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti