Savukārt valdība par tālākiem konkrētākiem soļiem attiecībā uz uzņēmumu varētu lemt tad, kad no uzņēmuma vadības tiks saņemta papildu informācija par iecerēto tālāko attīstību.
Par spīti neskaidrībai par uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” nākotni un lēmumam atlaist aptuveni 300 darbiniekus, Liepājā nav sagaidāma tik kritiska situācija, kāda tā veidojās 2013.gadā, kad neveiksmi cieta iepriekšējie metalurģijas uzņēmuma īpašnieki, prognozē Liepājas pašvaldība.
Pēc pašvaldības aplēsēm, šobrīd Liepājas darba tirgū ir aptuveni 200 vakances. Bet Liepājas domes pārstāvis Andrejs Rjabcevs prognozē, ka pilsētā nozīmīga loma saglabāsies arī metālapstrādes nozarei.
“Metalurgs” ir viens no lielākajiem darba devējiem, bet līdz ar “Metalurgu” pilsētā attīstījās metālapstrādes industrija un ir spēcīgi spēlētāji - vairāk nekā 60 dažādi uzņēmumi, un dažiem jau tagad ir nepieciešami speciālisti, pastāstīja Rjabcevs.
Savukārt jautājums par “Liepājas metalurga” ražotnes nākotni šobrīd ir paša uzņēmuma īpašnieku rokās, jo par konkrētiem iespējamās palīdzības soļiem valdība ir gatava lemt tikai pēc tam, kad uzņēmuma pārstāvji iesniegs papildu informāciju par savu iecerēto tālāko darbību, atklāja finanšu ministres biroja vadītājs Jurijs Spiridonovs.
Valsts kanceleja lūgusi precizēt uzņēmuma restrukturizācijas plānu un šobrīd gaida atbildi no uzņēmuma. Viss ir uzņēmuma rokās, bet atbilde pagaidām nav saņemta, sacīja Spiridonovs.
Tiesa, pēc viņa teiktā, ņemot vērā uzņēmuma ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, iespējams, valdības darba kārtībā diskusijas par uzņēmumu var nonākt arī ātrāk, arī nesagaidot kādu atbildi.
Tikmēr pats “KVV Liepājas metalurgs” jau ir izziņojis, ka atlaistiem 300 uzņēmuma darbinieku kompensācijām, kuras ietver visus likumā paredzētos maksājumus un tostarp arī atvaļinājuma naudu, uzņēmums ir atvēlējis vairāk nekā 800 tūkstošus eiro.
Uzņēmums drīzumā sāks personāla auditu, lai noskaidrotu, cik daudz un kuri darbinieki jāatlaiž. Liepājas dome šim gadam sociālajiem pabalstiem jau paredzējusi papildu vairāk nekā vienu miljonu eiro un ir pārliecināta, ka tik lielu grūtību kā 2013. gadā nebūs.
“Uz doto brīdi rūpnīcā paliek 130 darbinieki, bet 300 darbinieki dosies uz Nodarbinātības valsts aģentūru un 45 cilvēki tur jau ir bijuši. Viņi saņems valstī noteiktos pabalstus – 70% no nopelnītā, un līdz rudenim tie ir pasargāti. Pašvaldība malā nestāvēs, mēs darīsim visu iespējamo, lai ļautu tiem pārkvalificēties, jo 200 - 250 vakantas darba vietas ir Liepājā,” stāstīja pilsētas mērs Uldis Sesks.
Otrdien valdībā paredzēts turpināt apspriest jautājumu par uzņēmuma tālāko nākotni, arī par akcionāru piedāvāto restrukturizācijas plānu. Par plāna būtību valdība uzņēmuma akcionāriem uzdevusi vairāk nekā 40 jautājumu.
Jau ziņots, ka ilgu laiku smagās finanšu problēmās nonākušais uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs" iepriekš lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas iesniegts marta sākumā.
Pēc "Vienotību" pārstāvošo ministru lūguma pagājušajā nedēļā valdība uz nedēļu atlika "KVV Liepājas metalurgs" akcionāru sagatavotā uzņēmuma restrukturizācijas plāna izskatīšanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) atkārtoti pauda viedokli, ka pašreizējais plāns vairāk atgādina "akcionāru vēlmju sarakstu, mazāk liecinot par to, ka uzņēmums ir gatavs arī ilgtermiņā nopietni strādāt".
Uzņēmuma akcionāri iepriekš bija izteikušies, ka gadījumā, ja valdība 15. martā nepieņems "konstruktīvu lēmumu", "KVV Liepājas metalurga" darbība varētu tikt apturēta.
Ukrainas investori piektdien, 18.martā, paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju. Uzņēmuma saimnieciskā darbībā attiecībā uz produkcijas izgatavošanu ir apturēta uz nenoteiktu laiku, iepriekš atzina Talanovs.
