Grozījumi vadoties pēc Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) ieteikumiem un paredz ievērojami bargākus sodus bankām, kas pārkāpušas nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanas prasības. Grozījumi paredz, ka maksimālais naudas sods par šādiem pārkāpumiem varēs sasniegt piecus miljonus eiro.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš par vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas vēl palicis neatrisināts un par ko jāvienojas, gatavojot Kredītiestāžu likumu galīgajam lasījumam, sauc noilguma termiņa noteikšanu banku sodīšanai.
“Protams, pagātnes jautājumi vienmēr būs aktuāli. Arī noilguma jautājums ir aktuāls. Ne velti bija lielas diskusijas, un jautājums ir atlikts. Mums ir iespēja paskatīties citu valstu pieredzi un tas tiks darīt. Mūsu nostāja nav pilnīgi izslēgt, bet konstruktīvi risinām – jāvienojas par normālu termiņu,” saka Putniņš.
Jau ziņots, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ka netīrās naudas atmazgāšanas noteikumu pārkāpšanu bankas varēs sodīt ar naudas sodu 10% apmērā no kopējā gada apgrozījuma, bet maksimālais naudas soda apmērs būs pieci miljoni eiro.
Pēdējā pusgada laikā FKTK bargi sodījusi vairākas bankas – "PrivatBank" piemērots naudas sods divu miljonu eiro apmērā, "Baltic International Bank" – 1,1 miljona eiro apmērā, bet "Trasta komercbankai" pēc komisijas ierosinājuma anulēta licence.
