Pastā lielākā apmainītā skaidras naudas summa – 23 000 latu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Pasta nodaļās reģionos uz eiro kopā samainīti 25 miljoni latu. Trīs mēnešu skaidras naudas maiņas periods bija noteikts jau likumā, un arī statistika liecina, ka mainīšana kopš janvāra vairs nav tik pieprasīta. Pastā apmainītās naudas lielākā summa bija 23 000 latu. Negaidīti daudz neapmainītas palikušas monētas. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nelielu naudas daudzumu nemaz negrasās mainīt.  

Naudas maiņas mierīgā norise Latvijas pasta nodaļās ir vēl viens rādītājs veiksmīgam Latvijas pārejas procesam no latiem uz eiro. 302 pasta nodaļās, galvenokārt laukos, kur tuvumā nav banku, janvārī samainīja 19,5 miljonus latu, februārī - 2,6 miljonus, bet martā - 3 miljonus latu.

„No statistikas var redzēt, ka janvārī klientu pieplūdums bija vislielākais, un, protams, ka tas pats smagums bija uz pašām pirmajām dienām, kad klientiem bija vislielākā interese, varbūt arī ne tik daudz samainīt, kā vienkārši noskaidrot un apskatīties, kā tā nauda izskatās,” stāstīja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs.

Visvairāk skaidrās naudas samainīts Zemgalē - kopā 6 miljoni latu. Vismazākās summas mainītas Latgalē - tur 4 miljoni latu.

„Vienā darījumā mums bija 192 lati, tas ir tāds vidējais darījums. Bija arī atsevišķi lielāki darījumi, un lielākais, ko mēs atzīmējām, bija Zemgalē, kas bija 23 000 latu, ko cilvēks vēlējās vienā reizē apmainīt,” atklāja Salnājs.

Salnājs arī pastāstīja, ka, ja kāds mainīja vairāk nekā 3 000 latu skaidrā naudā, maiņa bija iepriekš jāpiesaka. Ja summa pārsniedza 10 000 latu,  par to informēja arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Par cik šādiem darījumiem bija jāinformē atbildīgās iestādes - par to statistiku neveidoja.

Naudas maiņas periodam Latvijas Pasts apmācīja aptuveni trīs tūkstošus darbinieku. Liela loma viņiem nereti bijusi arī to cilvēku informēšanā, kas dzīvo nomaļi un nelieto plašsaziņas līdzekļus.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms atklāja, ka šobrīd samainītas ir vairāk kā trešdaļa monētu un vairāk kā 90 % banknošu. Lielu daudzumu naudas nopirkuši naudas kolekcionāri no Āzijas, arī tūristi aizveduši latus. 44% vietējo iedzīvotāju piemiņai un kolekcijām plāno sev atstāt gan vecās monētas, gan banknotes - parasti ne vairāk kā desmit latu vērtībā.

„Iedzīvotāju rīcībā ir palicis, mūsuprāt, liels tieši latu monētu daudzums. Summās tas varbūt nav tik liels apjoms, bet tieši svara ziņā. Marta beigās neapmainīti ir palikuši apmēram 356 miljoni gabali monētu, kas svara izteiksmē ir 820 tonnas,” stāstīja Blūms.

Februārī un martā, pētījumu kompānijai TNS, ap 90 % Latvijas iedzīvotāju atzina, ka maiņa viņiem likusies ērta un viņi labi zina par praktiskajiem eiro ieviešanas jautājumiem. Sūdzas vienīgi par to, ka jaunās naudas vērtībā grūti orientēties, kā arī par to, ka monētas ir smagas.         

„Bet mums ir jāņem vērā, ka naudas dizains tika izstrādāts, pielāgojoties vājredzīgu un neredzīgu cilvēku vajadzībām,” uzsvēra Finanšu ministrijas Eiro biroja vadītāja Arina Andreičika.

Blūms stāstīja, ka arī citu valstu pieredze liecina - visa vecā nauda nekad netiks samainīta. Piemēram, gada sākumā neapmainītās kronas Igaunijā kopā bija aptuveni 50 miljonu eiro vērtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti