Pievienotā vērtība

Darbinieku tiesības: attālinātā darba laika uzskaite un godīga darba samaksa

Pievienotā vērtība

Energocenu krīze: kā atrast izdevīgāko risinājumu Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem

Līderu maiņa apdrošināšanā: šobrīd vispopulārākā ir veselības apdrošināšana

Pasīvās mājas agrāk «zaļajiem frīkiem», tagad – visiem. Ieskats ēku prezentācijā

Enerģijas cenu kāpums un energo neatkarības jautājumi, tajā skaitā, vai maksājot par siltumu un gaismu, nemaksājam arī par to, lai Krievija varētu turpināt karu Ukrainā, tikai kāpinājusi interesi arī par pasīvajām mājām. Latvijas Radio devās uz pasākumu, kur interesentiem durvis vēra daudzas Latvijas pasīvās mājas.

"Visdrošākais enerģijas veids ir nevis megavats, bet negavats – enerģijas vienība, kuras nav, kuru nevajag. Pasīvā ēka balstās uz šī principa. Ja mums nevajag šo enerģijas vienību, mums ir pilnīgi vienalga, cik tā maksā un no kā to ražo, stāstīja biedrības "Passive House Latvija" valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Un, lai gan daudziem joprojām liekas, ka pasīvā māja tas nav visiem, tad tagad tā vairs nav, viņš skaidroja.

"No sākuma tiešām pasīvās mājas būvēja "zaļie frīki" vai tie, kas labi saprata būvfiziku un priekšrocības, ko sniedz pasīvā ēka.

Latvijā tas sākās pirms 13 gadiem, Vācijā – pirms 30. Kopumā pasīvās ēkas idejai ir ap 30 gadiem. Un, kā jebkurš produkts, tas iziet ciklu. Un šobrīd pasīvā māja nav bagātajiem, trakajiem, tas ir visiem," sacīja Kalnciems.

Aizvadītajā nedēļas nogalē daudzas Latvijas pasīvās mājas vēra durvis interesentiem un rādijā – kas un kā. Latvijas Radio bažas par to, ka Pierīgas ciematu mudžeklīgajās ielās neatradīs vajadzīgo māju, bija nepamatotas. Īstā māja ir tā, pie kuras auto salikti tik daudz, ka liek domāt par lielveikala autostāvvietu.

Pašā mājā – šobrīd vēl līdz galam nepabeigtā – sajūta kā kārtīgā lielas dzimtas salidojumā. Interesentu vidū gan sirmi kungi, gan jaunas ģimenes, un īpaši daudz brīvu vietu nav. 

"Mēs esam "Līčos", ļoti skaistā vietā pie Juglas upes, un šī ir pasīvās ēkas jaunbūve, un šī māja ilgteriņā saražos ne tikai enerģiju sev, ne tikai elektromobilim, bet visai sadzīvei un vēl pāri paliks," stāstīja Kalnciems.

Un viss šis pūlis rotē ap runātāju – Kristu Slokebergu. Viņa vadītais uzņēmums "i2" ir šis mājas ražotāji. Viņu plāns ir no šīs paraugmājas tālāk attīstīt iepriekš saražotas pasīvās mājas, kuras vienkārši uz vietas saliks kopā. 

"Šī māja ir celta… es to saucu par "VW Golf". Tas nav miljonāru izpausmes gājiens. Ilgtermiņā šī māja ilgtermiņā atnes atpakaļ vairāk naudas nekā izmaksājusi.

Un ilgtermiņā ir lētāka par tradicionāli būvētu māju," teica Slokebergs.

"Māja izmaksājusi, plānotās gala izmaksas ir ap 1500 eiro par kvadrātmetru. Bet tas ietver arī virtuvi, vannas istabu, santehniku. Es nevaru pateikt, ka tā būs pārdošanas cena, to mēs redzēsim pavasarī, kad šo māju būsim pabeiguši."

Viņu plāns ir no privātmāju būvniecības izņemt ārā maksimāli daudz nezināmā un nekontrolējamā. Un tas nozīmē arī atteikties no gadiem izdzīvojušajām būvniecības tradīcijām par blatiem un dabūšanu lētāk.

"Problēma ir tāda: ja katra būve ir unikāla, tad pa ceļam ir daudz nezināmo un tas kropļo situāciju. Ja mājai maina krāsiņas un citas nenozīmīgas lietas, bet netiek mainīti konstruktīvie elementi. Rupji runājot: ja man cilvēks saka: "man draugs strādā zāģētavā, otrs - kopņu ražotavā un man ir pazīstams betonētājs…" Saku: "nē, mani tas neinteresē". Mašīnbūves domāšana. Mums ir piegādes ķēdes, veids, sistēma, kā to darām. Un mēs šo sistēmu mēģinām atstrādāt, nopulēt, tieši kā ražošanā. Pa vidu neder iejaukšanās procesu izmaiņas. Tā mēs varam noprognozēt izmaksas un mums vienkārši ir jāskatās, lai šīs izmaksas būtu samērīgas un konkurētspējīgas," sacīja Slokebergs.

No ekonomikas likumu viedokļa – loģiski. Pat prātā neienāktu, ka šķīvi lētāk un labāk ir taisīt pašiem no māliem, nevis nopirkt veikalā. Lai gan teorētiski māli ir pieejami par velti, tikai jāparok. Pēc Slokenberga domām, darīt profesionālāk beigās sanāk arī lētāk.

"Māju var uzcelt optimālāk. Var celt mazāku, prefabricētāku, gudrāku. (..) Respektīvi, jo labāki materiāli, jo vieglāk būvēt, jo vieglāk būvēt, jo ātrāk būvēt, jo ātrāk būvēt, jo vairāk naudas ietaupīsi. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti ciklisks un loģisks būvniecības turpinājums," klāstīja Slokebergs.

Kalnciems no biedrības "Passive House Latvija" sacīja, ka pasīvo māju stāsts nav tikai par izdevumiem un enerģiju. "Ēka, ģimenes māja ir lielākā investīcija cilvēka mūžā. Reti kurš 200 tūkstošus ieguldīs akcijās, it īpaši, ja tā ir pēdējā nauda, bet par māju Pierīgā tā cena ir tieši tāda."

Viņš rēķināja, ka pirms 10 gadiem uzcelt kvalitatīvu pasīvo māju varētu būt bijis labākais investīciju lēmums. Zeķē naudu sagrauzusi inflācija, akcijās – apdriskājis tirgus kritums.

"Bet, ja tu esi uzbūvējis pasīvo ēku par 100 000 eiro, tad tagad šādu pašu vari uzbūvēt par 165 000 eiro. Tā ir nosacītā cena tagad, jo ēkas tik ātri nenoveco. Tā kā māja faktiski netērē enerģiju, tur vēl 25 000 eiro cenai klāt un šo gadu laikā esi ietaupījis 10-15 000 eiro uz siltumenerģiju. Tātad tavi 100 000 eiro ir dubultojušies," sacīja Kalnciems.

Raugoties atpakaļ, mēs visi esam gudri, kur bija jāinvestē. Turklāt peļņa pagātnē negarantē, ka tā tas notiks arī nākotnē. Kā jau ar visām investīcijām uz šīs pasaules. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti