32 jauno elektrovilcienu cena būs gandrīz 242 miljoni eiro. Rēķinot uz vienu pasažieru sēdvietu, šāda cena esot par 10% zemāka nekā vilcieniem, kurus pirms vairākiem gadiem iegādājās Igaunija, norādīja Grigulis. Viņš to skaidroja ar "maksimālo konkurenci" iepirkumā, kurā piedalījās četri pretendenti.
Šim iepirkumam nebija paredzēts Eiropas Savienības (ES) finansējums, taču pavasarī līdz ar Skanstes tramvaja projekta neveiksmi radās cerība iegūt šo naudu vilcieniem. Grigulis norādīja, ka tagad jautājums par naudu jauno vilcienu iegādei ir Ministru kabineta kompetencē. Turklāt valdības lēmumam jābūt pirms līguma noslēgšanas.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio solīja jautājumu par finansējumu skatīt valdībā “tuvākajā laikā”.
Iepirkumu uzraugu lēmumu, kas ļauj slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”, vēl iespējamam pārsūdzība administratīvajā tiesā. Taču iepirkuma procesu tas automātiski neapstādinot. Problēmas gan var rasties tad, ja tiesa lems par pagaidu noregulējuma ieviešanu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.
KONTEKSTS:
Latvija elektrovilcienus iegādāties mēģina jau kopš 2009.gada. Sākotnēji bija plānots, ka pirmajam jaunajam elektrovilcienam bija jāsāk kursēt 2012.gada beigās. Taču aiz muguras ir divi neizdevušies iepirkumi, valsts lieki iztērējusi teju divus miljonus eiro, kā arī joprojām norit krimināllieta pret bijušo “Pasažieru vilciena” valdi.
Par tiesībām piegādāt 32 jaunus vilcienus šoreiz sacentās četri pretendenti - "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums, Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) un "Škoda Vagonka". Konkursa rezultāti gan vairākkārt tika pārskatīti, taču jūlija sākumā Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma gala lēmumu, ļaujot slēgt līgumu ar "Škoda Vagonka".
"Škoda Vagonka" piedāvāja vilcienus piegādāt par 242 miljoniem eiro, un sākotnējā iecere bija saņemt pirmos vilcienus 2020. gada beigās. Šoreiz vilcienu iepirkumā solīja vērtēt ne tikai cenu, bet arī izmaksas 35 gadu posmā.
