Rīta Panorāma

Latvijā turpinās introvertās mākslas festivāls „Ad Lucem”

Rīta Panorāma

Intervija ar Dairi Bertānu un viņa draudzeni Inu

Telefonintervija ar Andri Lubānu

«Pasažieru vilciena» optimistiskais scenārijs: jauni vilcieni jau nākamā gada beigās

“Pasažieru vilciens” (PV), kas trešdien prezentēja uzņēmuma attīstības stratēģiju, uzskata, ka  tā būs labs pamats pārliecināt bankas un saņemt kredītus, lai varētu iegādāties jaunus vilcienus, kurus pasažieri optimistiskajā scenārijā varētu sākt izmantot jau nākamā gada beigās.

Pieci stratēģijas virzieni un to mērķi

Virziens: klientu apmierinātība

Mērķis: sasniegt klientu apmierinātības līmeni >90% līdz 2019. gadam.

 

Virziens: sniegto pakalpojumu apjomi

Mērķis: braucienu skaita palielinājums līdz 25,7 milj. gadā trīs gadu laikā pēc elektrovilcienu ritošā sastāva nomaiņas.

 

Virziens: darbības efektivitāte

Mērķis: saglabāt vilcienu piepildījumu vismaz 55% līmenī pēc intervāla grafika ieviešanas.

 

Virziens: finanses

Mērķi: esošajā līmenī saglabāt izmaksas uz veikto sēdvietu km un finansiāli ilgtspējīgā veidā nodrošināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības vismaz 32% līmenī no kopējā apgrozījuma.

 

Virziens: sabiedrība

Mērķis: kļūt par labāko sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju transporta nozarē, saglabājot precizitāti 98,6% līmenī.

“Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns LTV “Rīta Panorāmā”  sacīja, ka attīstības stratēģija būs pamats uzņēmuma attīstībai. Uzņēmums tuvāko nedēļu laikā plāno izsludināt jaunu vilcienu iepirkuma konkursu, un, ņemot vērā, ka nauda šiem vilcieniem būs jāaizņemas tirgū, uzņēmumam būs jāpierāda bankām , ka “Pasažieru vilciens” spēs veiksmīgi strādāt nākamajos gados, lai aizņēmumu atmaksātu.

Optimistiskajā scenārijā pirmie jaunie vilcieni parādīsies jau nākamā gada beigās.

Uzņēmuma pārstāvji trešdien medijus informēja, ka pēc pašreizējām aplēsēm  nepieciešami 30 līdz 33 jauni elektrovilcieni.

Uzņēmums arī uzskata, ka situācija finanšu tirgū ir labvēlīga aizņēmumam. Jau esot apzināti iespējamie konkursa pretendenti un top specifikācija, kurā nebūšot ierobežojumu, kas izslēgtu kādu no ražotājiem.

Specifikācija top, izvērtējot, kādi vilcieni nepieciešami - tiem būs jābūt energoefektīviem un ietilpīgiem, jābūt ērtai iekāpšanai un komfortam vilciena salonā.

“Pasažieru vilciens” plāno – ja būs iegādāti jauni vilcieni, tad trīs gadus pēc to iegādes - līdz 2020.gadam - pasažieru skaits sasniegs 25,7 miljonus gadā. Iecerēts, ka elektrovilcieni pārvadās 23,7 miljonus pasažieru gadā, bet dīzeļvilcieni – divus miljonus.

Šobrīd elektrovilcieni pārvadā 17 miljonus pasažieru, bet  dīzeļvilcieni - 1,7 miljonus.

Dokumenti

Pasažieru vilciena darbības stratēģija 2015. -2020.gadam

Lejuplādēt

1.49 MB

Uzņēmuma vadība gan atzīst, ka ar vilcienu iegādi vien visu atrisināt nevarēs, jo, piemēram, iedzīvotāju aptaujas liecina, ka lielai daļai, lai pārsēstos uz vilcienu, svarīga būtu vilcienu biļešu cena un kustības biežums.  

Lubāns skaidroja, ka „Pasažieru vilciens”  cer - šoreiz elektrovilcienu iepirkums varētu izdoties, jo uzņēmums var pamatot vilciena iepirkumu nepieciešamību ar stratēģiju, var pamatot nepieciešamo vilcienu skaitu ar pasažieru plūsmu.

Bet no finanšu viedokļa uzņēmums šobrīd ir tādā stāvoklī, ka spēj piesaistīt finansējumu, turklāt ir “noņemti juridiskie riski, kas pastāvēja iepriekšējiem iepirkumiem”, skaidroja Lubāns.

Viņš pieļāva, ja iepriekšējo iepirkumu vājie punkti bija tas, ka vilcienu iegāde tika uztverta kā pašmērķis, kas atrisinās visas problēmas. Jaunajā stratēģija vilcieni ir tikai daļa no plāna, kā uzlabot pakalpojumu un piesaistīt pasažierus.

“Mēs to [vilcienu iegādi] neuztveram kā pašmērķi, bet kā vienu no ļoti būtiskiem faktoriem, lai sasniegtu tos mērķus, kas ir stratēģijā,” sacīja Lubāns.

Andris Lubāns: Vilcienu iegāde vairs nav pašmērķis, bet faktors stratēģijas realizācijai

Jau ziņots, ka iepriekšējais vilcienu iepirkums izgāzās un uzņēmums zaudēja iespēju saņemt Eiropas Savienības (ES)  līdzfinansējumu vilcienu iegādei.

PV bija iecerējis iegādāties 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljoniem latu (204,895 miljoni eiro), tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu (142,288 miljoni eiro), bet PV līdzfinansējums ‒ 44 miljoni latu (62,607 miljoni eiro).

Konkursā par vilcienu piegādi uzvarēja CAF, taču ar to noslēgtajā līgumā bija jāveic grozījumi, lai nezaudētu ES līdzfinansējumu 100 miljonu latu (142,288 miljonu eiro) apmērā jauno vilcienu iepirkumā. Vienošanās ar CAF par līguma izmaiņām netika panākta un CAF vērsās Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, lūdzot sākt mediācijas procesu. Tas beidzās bez vienošanās starp pusēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt