Pasaules lielākie uzņēmumi recesiju prognozē «maigu un īslaicīgu»; Latvijā aicina samazināt birokrātiju un ātri reaģēt uz pārmaiņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gada beigās pasaules ekonomikā gaidāma recesija, citiem vārdiem sakot – ekonomikas bremzēšanās jeb lejupslīde. Cik dziļa tā būs, protams, nav zināms, bet aptaujās jautājumus par recesiju aizvien biežāk uzdod arī uzņēmējiem. Pasaules starptautisko un lielāko uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs "maiga un īslaicīga" un vidējā termiņā, trīs gadu laikā atjaunosies investīcijas uzņēmumu digitalizācijā, vidē un pārvaldībā. Tikmēr Latvijas uzņēmēji aicina samazināt birokrātiju un ātri reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

Pasaules lielākie uzņēmumi ekonomikas recesiju prognozē «maigu un īslaicīgu»; Latvijas uzņēmēji aicina samazināt birokrātiju un ātri reaģēt uz pārmaiņām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Uzņēmums "KPMG" 144 pasaules valstīs sniedz revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumus. Uzņēmums arī regulāri veic uzņēmēju aptaujas un aptaujājot 1300 pasaules lielākos uzņēmumus 11 valstīs, kuru ienākumi gadā pārsniedz vismaz 500 miljonus ASV dolāru, daļai sasniedz pat 10 miljardus, tika uzdots jautājums par gaidāmo recesiju.

Lielo uzņēmumu pārstāvji vērtē, ka recesija būs, bet tā būs "maiga un īslaicīga" un uzņēmumu apgrozījums samazināsies par apmēram 10%.

KPMG Latvijā vadītāja Armine Movsisjana stāsta, ka pasaules lielie uzņēmumi ir veikuši virkni pasākumu, lai sagatavotos recesijai.

"Par savu prioritāti tātad uzņēmumi redz digitālās transformācijas īstenošanu un, kas ir ļoti svarīgi, arī šīs digitalizācijas ietekmi uz ikdienas procesiem. Otrā joma ir vide, sabiedrība un korporatīvā pārvaldība un, nodrošinot iespējamiem investoriem papildus informāciju par to, cik videi draudzīgs uzņēmums, cik viņš ir sociāli atbildīgs, būs labākas spējas piesaistīt finansējumu, kas nu izaugsmei ir ļoti svarīgi. Un trešā lieta arī ir saistīta ar darbiniekiem, jo uzņēmēju gaidas ir, ka nākamo gadu laikā tik ļoti liela darbinieku migrācija un darba maiņa nenotiks, kas, protams, arī sekmēs uzņēmuma efektivitāti. Tomēr pastāv diezgan liela piesardzība, teiksim, investīciju apjomos tuvākajā laikā, jo uzņēmumi sagaida bargo ziemu un sagaida diezgan sarežģītus apstākļus, bet visvairāk ieguldījumu un attīstību uzņēmēji sagaida vidējā termiņā, nākamo trīs gadu laikā," stāsta Movsisjana.

Kā gaidāmo recesiju vērtē Latvijas uzņēmumi, no kuriem tikai 10% ir lieli un vidēji, bet lielākā daļa mazi uzņēmumi? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents

Aigars Rostovskis stāsta, ka uzņēmējiem svarīgas divas lietas – lai valdība spēj ātri reaģēt uz notiekošo ekonomikā un recesijas laikā tiktu samazinātas birokrātiskās prasības.

"Uzņēmēji ir gatavi ātri pārkārtoties, bet tajā brīdī sanāk saskarties ar kaut kādām birokrātiskām normām, tas vienkārši apgrūtina šo adaptācijas procesu. Es esmu dzirdējusi visādus stāstus, kur pašvaldībās kāds grib likt saules paneļus, tur pēkšņi sāk prasīt kaut kādas tur būvatļaujas. Daudzi uzņēmumi maina tos savus siltumsistēmas, respektīvi, pāriet uz kādiem citiem kurināmiem, tur arī atkal kaut kādus tur normatīvi prasa kaut ko tur saskaņot. Šobrīd mums vienkārši ir šim turbulences laikam jāiziet cauri maksimāli adaptīvi, vajadzīga tāda daudz lielāka rīcības brīvība. Pēdējais, var teikt, politiskais lēmums pirms vēlēšanām par tādu būtisku atbalstu elektrības rēķinu samazināšanā gan iedzīvotājiem, gan arī biznesam, es domāju, ka tas ir ļoti tāds pozitīvs vēstījums stabilitātes virzienā. Par enerģētiku, nu skatāmies, kas notiek apkārt, jo mums ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmēji nenonāktu kaut kādā sliktākā pozīcijā, lai mums tās energocenas nebūtu būtiski lielākas nekā apkārt reģionā, domājot Baltiju, Skandināviju, Poliju un tā tālāk, un arī pārējās izmaksas," skaidro Rostovskis.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka, salīdzinot ar 2005., 2006. gadu, šobrīd situācija Latvijas ekonomikā ir daudz sabalansētāka.

"Pārāk strauji uzaudzējām parādus, kuriem īsti nebija seguma. Un, sabrūkot šim globālajam fondam finanšu sistēmai, protams, mums arī tekošā konta deficīts bija aptuveni piektdaļa no  kopprodukta. Šobrīd mums ir neliels mīnusiņš, bet tas nav, teiksim, kritisks. Sākās arī banku krīze, kādēļ mums arī bija jāglābj viena no lielākajām Latvijas bankām, un tas arī šo situāciju izsita vairāk no sliedēm nekā, piemēram, Latvijas kaimiņvalstis Lietuva, Igaunija, kādēļ viņiem arī šī krīze bija ar tādu mazāku lejupslīdi nekā Latvijā. Šobrīd nav pamata sagaidīt, ka mums būs tik smags sitiens. Bet, no otras puses, protams, ir lietas, ko mēs nevaram noprognozēt ģeopolitiskajā arēnā, kādus pasākumus var veikt tā pati Krievija. Es teiktu, ka primārais tomēr ir šī enerģētikas pietiekamības situācija, kas var radīt daudz smagākas sekas kopumā Eiropā, kas tad atsauktos arī tieši uz Latvijas ekonomiku," uzsver Gašpuitis.

Liela nozīme būs arī laika apstākļiem – ja ziema būs silta, recesija būs mazāka, ja auksta – attiecīgi ekonomikas lejupslīde būs dziļāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti