Panorāma

Pie kā novedīs strīdi koalīcijā?

Panorāma

Deju lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt"

Eksperti: Latvijas uzņēmējiem jāmācās sevi paslavēt

Pasaules latviešu ekonomikas forumā aicina Latvijas uzņēmējus atmest pieticību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forums, kas šajās dienās Rīgā pulcē vairāk nekā 200 Latvijas izcelsmes profesionāļu no 15 valstīm, veltīts jautājumiem par to, kā  mainīgajā un izaicinājumu pilnajā pasaules ekonomikā atrast savu vietu un nostiprināties mazajai Latvijai un kā pilnvērtīgi izmantot pasaulē dzīvojošo tautiešu zināšanas un pieredzi.

Jau otro reizi dziesmu svētku laikā pulcinot Rīgā latviešu uzņēmējus no visas pasaules, mērķi ir vairāki: gan dot jaunus kontaktus un idejas Latvijas eksportētājiem, iepazīstinot ar tautiešu tīklu pasaulē, gan pasaules tirgus spēlētājiem parādīt jaunāko Latvijas biznesā, iegūstot neformālus vēstniekus ārzemēs.

Dalībnieku vidū – pasaules līmeņa uzņēmumu dibinātāji un vadītāji, ekonomisti un konsultanti no Amerikas, Vācijas, Saūda Arābijas, Ķīnas, apliecinot – latvieši patiešām ir gandrīz visur.

„Pats galvenais visa biznesa pamats ir cilvēku attiecības,” pauda jauno tehnoloģiju uzņēmējs un „TechHub Riga” dibinātājs Andris Bērziņš.

Viņš forumā vadīja diskusiju par inovācijām un biznesa kultūru Latvijā. Šādai sarunu platformai viņš redz vairākus ieguvumus.

„Viņiem satiekoties un nodibinot sakarus, esmu pārliecināts, ka iesēsies visādas sēkliņas, kas ar laiku varbūt izaugs par sadarbības līgumiem, izaugsmes iespējām Latvijas uzņēmumiem vai, piemēram, cilvēkiem, kas atbrauks atpakaļ uz Latviju strādāt,” sacīja Bērziņš.

Turklāt nebūtu vērts pārdzīvot par uzņēmumiem, kas izaug Latvijā un vēlāk aiziet uz lielākiem tirgiem, norādīja uzņēmuma „Edurio” vadītājs Ernests Jenavs.

„Domājot par uzņēmējdarbības un inovāciju kultūras stiprināšanu Latvijā, mums jāmudina cilvēki pēc iespējas vairāk pieredzēt un iepazīties ar globālo ekonomiku un tās spēles noteikumiem. Ir jāmaina domāšana, un šis ir veids, kā to izdarīt. (..) Manuprāt, Latvijas stiprā puse – tā ir lieliska vieta uzņēmumiem agrīnajās attīstības, prototipēšanas fāzēs. Tikt līdz kaut kam, ko jau var parādīt, Latvijā ir daudz vieglāk nekā, piemēram, Londonā vai Silīcija ielejā. Bet skrejceļš ir īss, un kaut kad ir jāpaceļas,” paneļdiskusijā sacīja uzņēmējs.

Savukārt Jānis Krūms dzīvo ASV, ir vairāku veiksmīgu kompāniju radītājs un “biznesa eņģelis” jeb cilvēks, kurš investē naudu jaunos uzņēmumos, ja viņu konkrētā ideja uzrunā. Līdz šim viņš ieguldījis vairāk nekā 10 kompānijās.

"Latvieši ir ļoti minimālistiski cilvēki, bet vajag pateikt – "Hei, paskatieties, cik mēs esam forši izdarījuši to un to. Tas ir vienkārši jādara daudzāk, lai cilvēki to saprot, lai nāk ieguldījumi Latvijā vairāk. Tas viss nāks. Vienkārši cilvēkam [investoram] jāsaprot, ka te tādas lietas notiek," saka Krūms. "Es skatos tādas lietas, kur var būt globāls efekts," viņš piebilst.

Vēl viņš augstu vērtē uzņēmumu spēju sadarboties savā starpā, aizpildot viens otra trūkumus, un, darbojoties komandā, radīt kādu patiesi vērtīgu inovāciju. Pasaules latviešu inovācijas forumā pulcējušies vēl daudz citu tautiešu, kas ir veiksmīgi uzņēmēji ārzemēs vai vadošos amatos globālās kompānijās.

Viens no foruma uzdevumiem – ne vien nostiprināt jau iemītas taciņas, bet diskutēt arī par jauniem tirgiem, tostarp par sarežģīto un grūti pieradināmo Ķīnas tirgu, kura specifiku komentēja Pasaules Bankas vecākais ekonomists Ķīnā Kārlis Šmits.

„Bieži vien redzam, ka saskarsmes punktu vairāk ir ar Eiropas un Ziemeļamerikas kolēģiem. Domāju, ka šis forums ir laba iespēja parādīt, kas notiek pārējā pasaulē, kas tomēr ir ļoti svarīgi,” norādīja Šmits.

Āzijas tirgum forumā veltīta pat atsevišķa diskusija. To vadīja Ieva Jākobsone-Bellomi, kura ceturto gadu vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību Ķīnā. Emigrāciju un tā saukto „smadzeņu aizplūšanu” no Latvijas viņa aicina uzskatīt ne tikai par problēmu, bet arī iespēju.

„Tie paši jaunie latvieši Ķīnā ir ļoti aktīvi, sadarbojoties ar [LIAA] pārstāvniecību Pekinā un pārstāvniecību Šanhajā. (..) Ķīna ir ļoti smags tirgus, un mēs esam diezgan nepazīstami. Rezultāts būs, bet vidējā termiņā,” atzina LIAA pārstāve.

Tieši uz pārāk mazo Latvijas pārstāvniecību lielajās pasaules ekonomikas lielvalstīs norādīja vairāki foruma dalībnieki. ASV uzņēmējs Gerijs Faulers atgādināja, ka atšķirībā no Igaunijas Latvijai nav pārstāvja Silīcija ielejā, un aicināja atmest latviešu lielajam potenciālam neatbilstošo pieticību.

„American Baltic Investments” vadītājs Hamids Ladjevardi pauda neizpratni, kādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai vairs nav sava pārstāvja ASV.

„Vairāki uzņēmēji ir vērsušies Amerikas Tirdzniecības palātā un lūguši palīdzību, lai eksportētu savas preces uz ASV. Amerika ir ļoti liels tirgus, un, ja Latvija vēlas diversificēt eksportu, tā ir laba iespēja,” atgādināja Ladjevardi.

 “Amerikas Tirdzniecības palāta ir mudinājusi Latvijas Ekonomikas ministriju atvērt pārstāvniecību ASV, varbūt ne Vašingtonā, bet kādā no lielajām biznesa citadelēm – piemēram, Ņujorkā vai Čikāgā, un strādāt ar kompānijām, kas palīdz uzņēmumiem eksportēt ražojumus uz ASV. Bet, cik saprotu, LIAA un Ekonomikas ministrija tam pretojas,” sacīja Ladjevardi.

Ekonomikas ministrijā skaidroja – iepriekšējā pieredze parādījusi, ka pārstāvja norīkošana ASV nav ekonomiski izdevīga, sadarbība pietiekami labi atrod citus ceļus. Taču kopš Krievijas sankciju ieviešanas ir atvērtas septiņas jaunas pārstāvniecības, kopējam skaitam pieaugot līdz 21, uzsvēra Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts.

„Faktiski šobrīd ir nosegti galvenie eksporta tirgi un atsevišķi investīciju piesaistes tirgi,” Volberts.

Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ietvaros radīta arī īpaša Pasaules latviešu mentoringa programma, kurā pieteikties aicināts ikviens jaunais Latvijas biznesa profesionālis.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”)  ceturtdien pirms foruma tikšanās laikā paziņoja: lai efektīvāk uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un veicinātu tiešo ārvalstu investīciju pieplūdumu, plānots izveidot īpašu latviešu diasporas augsta līmeņa uzņēmēju konsultatīvo darba grupu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti