Viņa norādīja, ka pasaules fondu tirgos pirmdien bija vērojams krass akciju indeksu kritums – vienubrīd akciju indeksi saruka pat par 7%, bet diena noslēdzās ar 5% kritumu. Otrdien Āzijas un arī Eiropas fondu tirgos jau vērojams akciju indeksu kāpums un "tendence ir pozitīva".
Točelovska uzsvēra, ka, piemēram, Ķīnas "Shanghai Composite Index" kopš šā gada februāra kāpis "nenormāliem tempiem" un tagad tirgū notiek korekcija – "tirgus atgriežas pie normāliem līmeņiem". " Tas nebija kaut kas šokējošs," vērtēja eksperte, tomēr atzīstot, ka kritums bijis straujāks nekā gaidīts.
Izteiktu korekciju Ķīnas fondu biržās var vērot kopš šā gada jūnija. "Pēdējās nedēļās tirgus zaudējis ap 20%, kas ir liels cipars," atzina finanšu tirgus eksperte.
Viņa gan norādīja, ka Ķīnas fondu tirgos notiekošais maz ietekmē Latvijas investorus – viņi vairāk ir iecienījuši ASV un Skandināvijas valstu vērtspapīrus.
Točelovska piebilda - vēl jāņem vērā apstāklis, ka Ķīnas ekononomika vairs neaug tik strauji kā iepriekš un arī šīs ekonomikas izaugsmes prognozes vairs nav tik optimistiskas.
"Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka centrālās bankas pirms 3-5 gadiem pasaules ekonomikā iepludināja daudz naudas, kas aizgāja gan "tur, kur vajag, gan tur, kur nevajag". Daudzos gadījumos var redzēt, ka kāpums akciju tirgos bijis krietni straujāks nekā ekonomikas izaugsme.
"Daudzos gadījumos tiešām izskatās, ka vienkārši bija nepieciešama korekcija. Tas vērtējums bija pārāk rožains. Tas ir par visu pasauli kopumā,” teica "Swedbank" ekonomists, norādot, ka pamazām šī nauda tiks ņemta ārā un tas izraisa nestabilitāti.
Otrs stāsts ir par Ķīnas ekonomikas izaugsmi - tā līdz šim vairāk balstīta uz aizņemšanos, kreditēšanu un investīcijām. "Tai izaugsmei vairāk jāpārvirzās patēriņa pusē, bet tas nenotiek ātri un vienkārši," sprieda Kazāks.
Pēc viņa teiktā, nenoteiktība Ķīnas ekonomikā ir augsta, taču ir skaidrs, ka šīs lielvalsts tautsaimniecība turpinās augt, lai gan lēnāk. Pieprasījums pēc izejvielām Ķīnā vairs nebūs tik liels kā iepriekš, kas arī var ietekmēt, piemēram, pasaules naftas cenas.
Lai arī Latvijas eksporta apjomi uz eksotiskām valstīm, tostarp Ķīnu ir strauji augoši, galvenais mūsu eksporta tirgus tomēr ir Eiropas Savienība (ES), kuras kopējā ekonomika patlaban ir augoša. "Labā ziņa ir tā, ka Eiropā sliktākais ir aiz muguras, tur izaugsme pamazām kļūst straujāka," teica ekonomists.
Viņš norādīja arī: ja iepriekšējos pāris gadus galvenais vilcējs pasaules ekonomikā bija tādi attīstības tirgi kā Ķīna un Brazīlija, tad tagad šajās valstīs redzam nepatikšanas. Savukārt attīstītās valstis ES vērojama stabila izaugsme.
"Mums tas ir labi – vilcieni un lokomotīves mainās, un Latvija pašreiz ir pareizajā vilcienā," teica Kazāks.
Reaģējot uz kritumu akciju tirgū un investoru pesimismu, Ķīnas centrālā banka otrdien, 24.augustā, samazinājusi bāzes procentu likmi - tā samazināta vēl par 0,25 procentpunktiem, sasniedzot 4,25 procentus.
Tas ir jau piektais likmes samazinājums kopš pērnā gada novembra. Centrālā banka tādējādi cer stimulēt valsts ekonomiku, padarot kredītus lētākus. Reakcija tirgū liecina, ka šis solis novērtēts pozitīvi.
“Akciju tirgus agri vai vēlu sasniegs zemāko punktu, kad cilvēki sāks pirkt akcijas, cerot iegūt labāko cenu. Tagad ir labs brīdis, lai pirktu, un mēs redzam, ka tirgus dalībnieki to sāk arī darīt tā vietā, lai ļautos panikai un pārdotu. Redzam arī, ka ilgtermiņa investori sāk atgriezties tirgū, un tā ir laba vēsts,” tā paziņojis tirgus analītiķis Frensiss Lins.
Līdz ar Ķīnas akciju biržu normalizēšanos stabilizējusies arī naftas cena un arī Krievijas rublis. Pirmdien, 24.augustā, Krievijas nacionālā valūta sasniedza zemāko punktu kopš valūtas restrukturizācijas pēc 1998.gada krīzes.
Jau ziņots, ka Eiropas biržu indeksi pirmdien, 24.augustā, piedzīvoja kritumu, reaģējot uz nestabilo situāciju Ķīnas finanšu tirgos.
Analītiķi šādas svārstības saistīja ar bažām par Ķīnas ekonomiskās izaugsmes turpmāku palēnināšanos. Tas savukārt varētu ietekmēt arī energoresursu un izejvielu cenas gan Āzijas reģionā, gan visā pasaulē. Vienlaicīgi naftas cenas pašlaik nokritušās jau gandrīz līdz 40 dolāriem par barelu.
