Ar Zani Kalniņu Latvijas Radio tikās viņas vecāku mājās Gulbenē, kur ik pa laikam, kad viņa nav Rīgā, arī ir Zanes darba kabinets. Kā galveno aspektu, kas rosināja pēc mācībām un darba ārzemēs atgriezties Latvijā, Zane minēja dzīves kvalitāti:
“Ar mūsdienu iespējām strādāt var no jebkuras vietas, es domāju, ka ir vērts dzīvot tuvāk Latvijas dabai.
Dabas un ģimenes tuvums, jā, ir tas aspekts, kāpēc es vēlējos pamēģināt tomēr savas karjeras gaitas uzsākt Latvijā.”
Zane pēc atgriešanās strādā lielā starptautiskā uzņēmumā. Arī esot Latvijā, viņai ir svarīgi sajust pasaules elpu: “Man karjeras iespējas parādījās „Accenture” Baltijas filiālē. Šobrīd strādāju kā inovāciju projektu vadītāja starptautiskā uzņēmumā ar lielu komandu no visas pasaules. Un turpinu joprojām sajust to pasaules garšu, arī strādājot tepat no Gulbenes vai no Rīgas.”
Zanes darbam pluss ir tas, ka uzņēmumam, kurā viņa strādā, Latvijā ir filiāle. Bet cita situācija ir, ja uzņēmumam nav saistības ar Latviju. Tad, kā zināja stāstīt biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītājs Jānis Kreilis, var rasties problēmas.
“Vienā brīdī arī Valsts ieņēmumu dienests var pieklauvēt pie durvīm un pateikt: o, forši, jūs šeit esat vairāk par pusgadu, izskatās, ka jūsu nodokļu rezidence ir Latvijā. Un kas notiek tad? Patiesībā tas ir radījis tādus lielus jautājumus, jo tas darba tirgus attīstās tik strauji, ka regulācija un normatīvie akti, starptautiskā likumdošana netiek tam līdzi. Tie ir nodokļu, darba tiesību jautājumi, tie ir jautājumi par datu riskiem, tur ir vesela rinda. Tā regulācija, kas mums ir, arī tā brīvā cilvēku kustība, kas ir Eiropas Savienībā, tā tomēr ir domāta, ka tas cilvēks un darbs atrodas vienā valstī,” norādīja Kreilis.
Daudzas problēmas un neatrisinātus jautājumus atklāja arī Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktā izpēte. Centra direktore Inta Mieriņa pastāstīja, ka tie ir jautājumi, kas ir vispār saistīti ar attālināto darbu kā darba formu vai skar pārrobežu attālināto darbu.
“Daudzi no tiem cilvēkiem, kas strādā Latvijā uzņēmumam ārzemēs, viņi ir pašnodarbinātā statusā. Un pētījums arī parāda, ka pašnodarbinātā statuss diemžēl ir arī saistīts ar papildu sarežģītību gan administratīvajā slogā, gan arī tas ir dārgāk. Plus šie cilvēki nekvalificējas dažāda veida atbalstam, piemēram, bezdarba gadījumā vai slimības gadījumā. Tā kā ir riski, kas ir saistīti ar sociālo nodrošinājumu attālināti strādājošiem,” skaidroja Mieriņa.
Vidzemes reemigrācijas koordinatore Eva Meijere apliecināja to, ka diasporā ir interese par pārrobežu attālināto darbu, proti, dzīvot Latvijā un turpināt strādāt ārvalstu uzņēmumā. “Cilvēki ir izteikuši tādu variantu, jā. Ja viņiem būtu iespēja strādāt tajā vietā, kur viņi strādā ārvalstīs, kur viņi atrodas un ja viņi var to darīt attālināti, tad viņi būtu ar mieru braukt atpakaļ,” pastāstīja koordinatore.
Lai arī vēl ir ļoti daudz jautājumu, kas būtu jārisina, Mieriņa uzskata, ka ledus nedaudz ir iekustējies.
Piemēram, Latvija ir sākusi darbu digitālo nomadu vīzu izveidē.
“Pētījums parādīja, ka faktiski ir jāmeklē kaut kādas elastīgākas, fleksiblākas formas, veidi, kā mēs varam piesaistīt globālos nomadus – ļoti, ļoti mobilos, dinamiskos cilvēkus, kas varbūt nesaista savu dzīvi tikai ar vienu valsti. Nu, lūk, tad šī digitālā vīza varētu palīdzēt risināt kaut daļu no šiem jautājumiem, kas attiecās uz administratīvo slogu, uz situācijas vienkāršošanu, tai skaitā arī ar situāciju, kas ir ar ģimenes locekļiem, kas ne vienmēr ir Latvijas vai pat Eiropas Savienības pilsoņi,” norādīja Mieriņa.
Biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītājs vērtēja, ka šī digitālā migrācija Latvijai ir aktuāla pat vairākos aspektos. “Mūsu cilvēki var pārcelties uz Latviju un turpināt strādāt ārzemēs, tas ir viens. Līdz ar to ārzemju alga, Latvijas izmaksas, un tu esi mājās. Un arī ir tā drošības sajūta, ka tu nebrauc [ar bažām] – ko es te darīšu. Nē, tu vienkārši turpini strādāt un tad jau skaties, varbūt tu gribi pārcelties un pēc tam atrast darbu Latvijā. Un otra laba iespēja ir tas, ka mūsu uzņēmumiem ļoti, ļoti trūkst talantu un mēs šobrīd varam piesaistīt cilvēkus no visas pasaules,” sacīja Kreilis.
Pētījums, kuru veica Diasporas un migrācijas centrs, arī parāda, ka pārrobežu attālinātais darbs ir būtiska iespēja Latvijai, kas būtu jāizmanto, īpaši jau augsti kvalificētu speciālistu piesaistē un, protams, reemigrācijas veicināšanai.
