Lai godinātu ''Gada lauksaimnieku 2019'', Riharda Kadirova saimniecībā “Jaunozoli” viesojās gan Pasaules Dabas fonda, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji. Apbalvojumu lauksaimnieks saņēma par bezaršanas metodes izmantošanu, kas samazina barībvielu noplūdi Latvijas ūdeņos. Tas arī ir galvenais konkursa mērķis.
"Konkurss ir par Baltijas jūru, jo mēs visi zinām, ka lauksaimniecībai ir ietekme uz vidi. Un šajā reģionā ir diezgan liela ietekme tieši uz Baltijas jūru. Un jā, mēs meklējam tieši lauksaimniekus, kuri veic prakses, mazinot šīs barībvielas," teica Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Bezaršanas metode jeb “strip-till”, kā to sauc angliski, ir augsnes apstrādes veids, kad zeme netiek arta, bet gan tikai irdināta šaurās joslās. Tādēļ arī Riharda Kadirova lauki pirms ziemas sezonas ir zaļi vai dzelteni, nevis brūni. Lauksaimnieks uzsver, ka tas veicina biomasas veidošanos. "Jo mēs vairāk izaudzējam biomasu uz tā lauka, jo vairāk ogleklis tiek absorbēts augsnē. Tur tā būtiskā atšķirība, ka daba strādā mūsu vietā, mums nav jāirdina augsne, un sliekas ir tās, kas visu šo organisko materiālu pārstrādā un veido ar savu eju to struktūru, to tīklu," teica zemnieku saimniecības “Jaunozoli” īpašnieks Rihards Kadirovs.
Šādā veidā tiek ne tikai samazināta ogļskābās gāzes emisiju ietekme uz vidi, bet arī stiprināta kultūraugu spēja pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem. Rihards Kadirovs, kurš tagad uzsācis jau piekto sezonu ar minimālo augsnes apstrādi, novērojis gan to, ka raža ir labāka pat nelabvēlīgos laika apstākļos, gan to, ka šī metode ir arī finansiāli izdevīgāka, jo prasa mazāk darbaspēka un tehnikas, kā arī mazāk minerālmēslu. 2015. gadā, sākot lietot “strip-till” metodi savā saimniecībā, Rihards bija viens no pirmajiem Latvijā šajā jomā. Tagad viņš dalās pieredzē arī ar citiem lauksaimniekiem.
"Rihards nav vairs vienīgais cilvēks, kurš ar to darbojas, mums ir arī projekts, kurā iesaistīts arī Rihards, Zemgalē ir septiņas saimniecības, kurās mēs mēģinām ieviest šo tehnoloģiju," sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.
Lauksaimnieks gan nenoliedz, ka nezāļu iznīdēšanai lieto glifosātu, bet uzsver, ka tas ir daudz mazāk kaitīgs videi nekā citi herbicīdi, turklāt glifosāta patēriņš saimniecībā ir samazinājies, jo bezaršanas metode pati par sevi samazina nezāļu izplatību.
