Ar Kārli Šmitu LTV tiekas darba dienas pēcpusdienā, arvien tukšajā un pat vēl pēc prezidenta inaugurācijas ceremonijas daļēji slēgtajā Vašingtonā. Arī viņš, tāpat kā daudzi citi pilsētas iedzīvotāji un kolēģi Pasaules Bankā, strādā attālināti un ir īpaši atnācis satikt LTV komandu.
“Šis ir rajons, kur strādā visas ministrijas, bet te ir tukšs, it kā būtu sestdiena vai svētdiena. Protams, sajūtas ir sirreālas, mēs atcerēsimies un saviem bērniem stāstīsim par šo laiku, kas notiek gan Vašingtonā, gan citur pasaulē,” spriež Šmits.
Cīņa ar pandēmiju būs pirmais darbs, kas ir jārisina arī jaunajam ASV prezidentam Džo Baidenam, uzskata Kārlis Šmits, jo šī ir situācija, kas met pamatīgu izaicinājumu gan cilvēku personiskajām dzīvēm, gan valsts mēroga ekonomikai.
“Ja mēs sakām, ka tie cilvēki, kuri strādā ofisos pie datoriem, tie var strādāt no mājām, tur lielas izmaiņas nav. Bet tie cilvēki, kuri strādā servisa pakalpojumos, kur ir jāsatiek citi cilvēki, kas pārdod ēdamo vai veic citus pakalpojumus, tie ir visvārgākie ekonomiskie aģenti ikvienā valstī. Kā tiem palīdzēt, tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Un jautājums, vai mēs palīdzam uzņēmuma, kuram viņi strādā, vai mēs palīdzam cilvēkiem pašiem ar sociālajiem pabalstiem,” norādīja Šmits.
Arī Pasaules Bankā, kuras uzdevums ir sniegt aizdevumus valstīm, kuras ir nonākušas ekonomiskās grūtībās, ik dienu analizē pandēmijas sekas, un secinājumi ir vairāki.
Viens no tiem – pandēmija mainīs pasauli un līdzšinējo kārtību, kaut vai tajā ziņā, ka ražošana no līdzšinējiem centriem pārcelsies uz citām valstīm.
“Pieņemsim, medicīniskās maskas tiek ražotas vienā valstī, un, ja šī valsts pasaka, ka mēs vairāk neeksportēsim uz citu valsti, tas ir nacionālās drošības jautājums. Šī konjuktūra mainīsies, un varbūt tādai valstij kā Latvija tad būs labi, jo līdz šim ir dominējušas atsevišķas vietas pasaulē, kur notiek ražošana,” sprieda Šmits.
Taču otrs faktors, kas jau tagad un vēl tuvākajā laikā ietekmēs pasauli, būs neziņa, kas, piemēram, arī daudziem jauniešiem apgrūtina nākotnes profesijas izvēli.
“Ja jūs skatieties apkārt, šī ir ļoti dziļa krīze, bet fiziskais kapitāls paliek tas pats, nav kara gadījums vai zemestrīce. Ja ir zemestrīce, tad ir [nosacīti] viegli visu atjaunot. Redzam, ka rūpnīca bija sagandēta, mēs viņu uzreiz attaisīsim. Šajā gadījumā mēs nezinām, kur ieguldīt naudu, ko atjaunot kapitālieguldījumi, mēs nezinām, kāda ekonomika būs pēc pieciem gadiem, – vai mēs būvēsim ceļu vai lidostu, vai ostas; neziņa ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas padziļina krīzi,” sacīja Šmits.
Bet Kārlis Šmits arī norāda, ka nevajag kļūt galējiem pesimistiem un krist izmisumā, jo cilvēce ir pierādījusi, ka jebkuram izaicinājumam spēj rast risinājumu.
“Šajā gadījumā arī atrisinājums noteikti būs, varbūt tas nenotiks nākamgad, pēc diviem mēnešiem, bet, protams, tas būs. Problēma ir tā, ka visi uzņēmēji tagad grib domāt ilgtermiņā un ļoti precīzi, bet viņiem nav atbildes uz šo jautājumu, un tāpēc ir šāda aizkavēšanās, bet līdzīgas situācijas ir bijušas arī agrāk un cilvēce ir pierādījusi, ka mēs tiekam tam pāri un dzīve iet uz priekšu,” pauda Šmits.
Dzīve iet uz priekšu arī Kārlim pašam, jo viņš drīz dosies uz Ukrainu, kur strādās kā vadošais Pasaules Bankas ekonomists, palīdzot arī citām reģiona valstīm – Baltkrievijai un Moldovai.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
