Ukraina un Krievija ir vienas no lielākajām kviešu un citu graudu eksportētājām pasaulē, bet kopš Maskavas uzsāktā kara piegādes būtiski traucētas vai pat apsīkušas. Ukrainā tas saistīts ar nepārtraukto karadarbību, izpostītajām lauksaimniecības zemēm, kā arī traucētu ostu darbību, savukārt Krievijā – ar izvērsto sankciju ietekmi.
Karš Melnās jūras reģionā radījis pamatīgus satricinājumus visas pasaules pārtikas tirgū, bet ietekme sevišķi jūtama Tuvo Austrumu, kā arī Āfrikas valstīs, kas līdz šim paļāvušās uz piegādēm tieši no šīm divām valstīm.
Pieaugušas ne tikai graudu produktu, bet arī gaļas, piena un cukura cenas.
Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass sacīja: "Skatoties gada griezumā, pārtikas cenas varētu pieaugt par 37%. Tas ir milzīgs pieaugums. Tas īpaši skars nabadzīgākos, jo viņi lielāko daļu savu ieņēmumu, vai pat visu, tērē tieši pārtikai. Cenām pieaugot, tie, kuri nav tik turīgi, ēdīs mazāk, mazāk atliks arī skolai un citām lietām. Tas nozīmē, ka šī briestošā krīze būs ļoti negodīga un skars nabadzīgāko sabiedrības daļu."
Tā ir cilvēciska katastrofa, kas kļūs par politisku izaicinājumu valstu valdībām. Politiķi nevarēs to tā vienkārši atrisināt, bet vajadzēs atbalstīt savus cilvēkus.
Pēc eksperta teiktā, pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, un šajā krīzē ieejam ar globāliem krājumiem, kas ir salīdzinoši lieli.
Tomēr šie krājumi lielākoties pieejami turīgākajiem.
Pasaules Bankas prezidents mudināja valstis laikus palielināt mēslojuma un pārtikas piegādes pirms tālāka cenu kāpuma, kā arī valdībām padomāt par mērķtiecīgu atbalstu tām sabiedrības grupām, kas no šīs krīzes cietīs visvairāk.
Ņemot vērā briestošo krīzi, Starptautiskais Valūtas fonds šonedēļ paziņoja, ka ir gatavs sniegt ārkārtas finansējumu valstīm, kuras saskaras ar pārtikas trūkumu. Tomēr turpmāki aizņēmumi var izraisīt vēl lielāku krīzi, jo Covid-19 pandēmijas, kā arī pašreizējās krīzes ietekmē daudzām jaunattīstības valstīm parādi jau tā pieauguši un daļa jau kavējas ar finansējuma atmaksāšanu.
