Ostu tirgus ir brutāls, bet Latvijas ostas vēl ir veiksmes stāsts - tāds ir Pasaules Bankas slēdziens, vētījot Latvijas ostas. Latvijas ostas par veiksminiecēm var uzskatīt, jo tām izdevies saglabāt kravu apjomus par spīti tirgus izmaiņām, piemēram, Ustjlugas un Primorskas ostu asajai konkurencei.
Pasaules Bankas eksperti tikās ar nozares pārstāvjiem, lai, šķiet, pēdējo reizi pirms galīgā ziņojuma varianta radīšanas izdiskutētu par secināto. Pasaules Bankas galvenie secinājumi - ostām jāstrādā kopā ar citam tranzīta un loģistikas nozarēm, piedāvājot vienotu pakalpojumu, nepieciešama lielāka atklātība un caurspīdīgums ostu nozarē, kā arī citas izmaiņas.
„Mēs uzskatām, ka ostu ienākumi nav pietiekami investīcijām Rīgā un Ventspilī, tāpēc ziņojumā tiek izskatītas dažādas iespējas, kas skar nodokļus, cenas un operatīvo ostu darbību," norāda Pasaules Bankas Transporta sektora vadītājs Žuans Gaviria.
No nākamā gada ostām valstij būs jāmaksā 10% nodoklis no noteiktām ienākumu grupām. Pasaules Bankas eksperti lielu vērību veltīja arī ostu zemju apsaimniekošanai. To kā vienu no svarīgākajiem punktiem minēja arī Pasaules Bankas eksperts Žans Fransua Martino: „Eiropā 85% zemes tiek sadalīta, izmantojot konkursus. Tas ne vienmēr ir tikai liels konkurss, reizēm ir vienkārši jāizmanto iespējas. Tomēr konkursam vienmēr ir jābūt pirmajai izvēlei."
Kā noskaidrojuši eksperti, Latvijas ostas no zemes nomas maksām iekasē mazāk naudas nekā ostas citās Eiropas valstīs, īpaši izteikta šī problēma esot Rīgas ostā.
To, ka ar zemju nomu ne viss ir kārtībā, atzīst arī nu jau kritušās valdības satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tomēr viņa ieskatā, konkursi ne vienmēr palīdzēs: „Nedomāju, ka mums vajadzētu rīkot konkursu uz zemes iznomāšanu visos gadījumos, kad, piemēram, zeme stāv tukša un pretendenti uz ostas zemi mums nepiesakās. Bet mums noteikti vajadzētu sekot noslēgtajiem nomas līgumiem, it sevišķi tajās vietās, kur aktivitātes nenotiek un šos zemes gabalus mēs nevaram piedāvāt citiem pretendentiem."
Šo Pasaules Bankas ekspertu norādījumu kritizēja arī pašas ostas. Piemēram, Ventspils ostas pārstāvis Imants Sarmulis skaidroja, ka problēma ar ostu zemēm ir nevis tas, ka zemes gabali tiek dalīti bez konkursa, bet gan neesot pietiekami liela interese par iespējām iegūt apsaimniekošanā ostu zemes.
Ekspertiem pārmests tika arī tas, ka ziņojumā ieteikumi esot pārāk vispārīgi, ka tos varētu attiecināt uz ikvienu Baltijas jūras ostu, tāpat pārlieka uzmanība koncentrēta uz ostu pārvaldību.
Pasaules Bankas ekspertu ziņojuma galīgā versija varētu būt gatava jau 10. decembrī.
