Pasaules Banka brīdina – ārkārtīgā nabadzībā var nonākt 60 miljoni cilvēku

Pašreizējā koronavīrusa krīze var novest ārkārtīgā nabadzībā aptuveni 60 miljonus cilvēkus. Par to brīdinājis Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass, norādot arī uz dziļu recesiju. Pasaules Banka atzinīgi novērtējusi G20 valstu solījumus uz gadu iesaldēt parādu atmaksu nabadzīgākajām valstīm, cerot, ka šāda solidaritāte varētu tikt izrādīta arī no privāto kreditoru puses.

Pasaules Banka brīdina – ārkārtīgā nabadzībā var nonākt 60 miljoni cilvēkuUģis Lībietis

Par to, ka globālā koronavīrusa pandēmija atstās nopietnas ekonomiskās sekas uz visām valstīm, laikam šobrīd nešaubās neviens. Bieži vien dažādos komentāros arī uzsvērts, ka īpaši lielam riskam ir pakļautas pašas nabadzīgākās valstis, kurām arī bez krīzes nav klājies īpaši viegli.

Tradicionāli šādām valstīm palīdzīgu roku sniedz Pasaules Banka, kura arī šīs krīzes laikā ir novirzījusi jau vairāk nekā piecarpus miljardus dolāru veselības aprūpes sistēmu, ekonomikas un sociālo dienestu atbalstam nabadzīgākajās valstīs.

Taču, kā paziņojis Pasaules Bankas direktors Deivids Malpass, ar vienas Pasaules Bankas spēkiem ir par maz. Tieši tāpēc viņš atzinīgi novērtējis G20 valstu līderu aprīļa vidū pausto apņemšanos līdz gada beigām ieviest moratoriju nabadzīgāko valstu parādu atmaksai.

Deivids Malpass arī atkārtoti aicinājis valstu piemēram sekot arī privātajiem kreditoriem: “Aizdevumu neatmaksāšana nodrošina šīm valstīm nepieciešamo finansējumu ārkārtas situācijas pārvarēšanai medicīnas jomā, kā arī ekonomikas atkopšanai. Mēs ar Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori Kristalinu Georgijevu ierosinājām šo iniciatīvu jau marta beigās un bijām priecīgi redzēt, ka tai atsaucās G20 grupas valstis. Šī programma virzās uz priekšu ļoti strauji, un es par to ļoti priecājos.

Bet es arī vēlētos, lai šiem aicinājumiem sekotu arī komerciālie kreditori. Uz to no savas puses ir aicinājušas arī G20 valstis.”

Deivids Malpass arī norāda, ka pašlaik ieviestais moratorijs būs spēkā astoņus mēnešus, bet pēc tam, atkarībā no krīzes apmēriem, to varētu arī pagarināt. Laiku pa laikam gan izskanot aicinājums tādām finanšu institūcijām kā Pasaules Bankai atcelt parādus pilnībā.

Malpass gan uzsver, ka šās risinājums nebūtu labākais: “Pasaules Banka un citas līdzīgas organizācijas aizņemas naudu tieši no finanšu tirgiem. Tādējādi tiek iegūta nepieciešamā nauda ar cerību, ka tā tiks atmaksāta. Ja maksājumu plūsmā rodas pārtraukumi, cietīs pašas valstis, jo tās pārstās saņemt paredzēto finansējumu. Cietīs arī citas attīstības valstis, jo parādu tirgi, uz kuriem mēs paļaujamies, vairs mums nebūs pieejami.”

Pašlaik Pasaules Banka jau finansē dažādas palīdzības programmas 100 pasaules valstīs, un tuvāko 15 mēnešu laikā ir kopumā paredzēts iztērēt vairāk nekā 160 miljardus dolāru. Par spīti šādai palīdzībai Pasaules Bankas aplēses liecina, ka ārkārtīgā nabadzībā varētu nonākt vēl vismaz 60 miljoni cilvēku, tādējādi nolīdzinot visus tos panākumus, kurus nabadzības apkarošanas jomā bija izdevies sasniegt pēdējo triju gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt