ASV prezidents Tramps pēc stāšanās amatā pavasarī publicēja ambiciozus ekonomikas reformu plānus. Tie paredz ievērojami samazināt nodokļu slogu gan strādājošajiem, gan uzņēmumiem. Kritiķi savukārt jautā, kā valsts palielinās ienākumus, lai kompensētu samazinātajos nodokļos zaudētos ieņēmumus. Trampa administrācijai joprojām ir grūtības šīs reformas "dabūt cauri" ASV Kongresā.
Tikmēr ASV ekonomika turpina augt. Augusta nogalē jaunākie dati liecināja, ka otrajā ceturksnī gada griezumā iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 3% – tas ir ātrākais IKP pieauguma temps pēdējo pāris gadu laikā. Ja daudzi Trampu arī kritizē par viņa retoriku, tostarp starptautiskajā arēnā, 63% amerikāņu uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī ir laba. Un Trampa retorika turpina būt ambicioza.
"Ja mēs sasniegsim ilgstošu 3% izaugsmi, tas nozīmēs 12 miljonus jaunu darbavietu un 10 triljonus dolāru jaunas ekonomiskās aktivitātes nākamās desmitgades laikā. Tie tik ir skaitļi.
Un es uzskatu, ka mēs varam sasniegt daudz vairāk nekā 3%. Šī mums ir liela iespēja realizēt patiesu nodokļu reformu visiem smagi strādājošajiem amerikāņiem.
Un es esmu apņēmies strādāt ar Kongresu, lai šo darbu izdarītu līdz galam! Un es negribu, lai Kongress mani sarūgtinātu!" sacīja Tramps.
Ziņas par to, ka ekonomika turpina augt, atzinīgi vērtē biznesa analītiķe Fransisa Steisija. ASV telekanālā "FOX" viņa situāciju komentē pozitīvi, tomēr arī piesardzīgi:
"Domāju, ka cilvēki sāk justies labāk. Nekāda kņada vai tviterskandāli vai jebkas cits var kādu ietekmēt tik ļoti, kā paša maks, pašu biznesa attīstība. Ja Tramps spēs saglabāt ekonomiku spēcīgu, ja viņš spēs sastrādāties ar Federālo rezervju sistēmu un ja tā nedarbosies pret to, tad viņam ir iespēja.
Tomēr, ja Federālā rezervju sistēma turpinās savilkt jostu ciešāk un paaugstināt procentu likmes, Trampam būs grūti saglabāt šo entuziasmu," uzskata analītiķe.
ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jelena izteikusies, ka pašlaik salīdzinoši zemās bāzes procentu likmes turpmākajos gados augs vien pakāpeniski. Kaut ekonomikas izaugsme paātrinās un nodarbinātība pieaug, joprojām ir neskaidrības par ekonomikas perspektīvām, arī inflācija ir pārāk zema.
Šie ir starp iemesliem, kādēļ Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šovasar ASV ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam samazināja līdz 2,1%.
"Mēs samazinājām ASV ekonomikas izaugsmes prognozi, jo sākotnēji pēc vēlēšanām tirgi ļoti daudz sagaidīja no Trampa administrācijas.
Tie gaidīja, ka tūlīt būs nodokļu reforma, ka infrastruktūrā iepludinās lielas investīcijas. Ka būs grūdiens izaugsmes pastiprināšanai. Tomēr tas nav noticis, tas nav realizējies. Tādēļ mēs samazinājām izaugsmes prognozi. Mēs domājām, ka Trampa administrācijai būs grūti sasniegt izvirzīto 3% līdz 4% izaugsmes mērķi. It īpaši, ja reformu temps būs tik lēns, kāds tas ir tagad," tā raidsabiedrībai "CBS" lēmumu skaidroja SVF vadītāja Kristīna Lagarda.
Skeptisks ir arī bijušais ASV finanšu ministrs Lerijs Sammerss, kurš šo amatu ieņēma Trampa politisko pretinieku demokrātu prezidenta Bila Klintona laikā.
Viņš telekanālā "Bloomberg" pārmeta Trampam, ka viņš uzņemas izaugsmes laurus, kas patiesībā saistāmi ar iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas darbību.
"Visi zina, ka ekonomikas politikas lēmumi ekonomiku pašu ietekmē ar sešu mēnešu līdz viena gada nobīdi. Tādēļ nekas no tā, kas notiek, vēl nav nopietni attiecināms uz soļiem, ko spērusi Trampa administrācija. Es nedomāju, ka šos IKP pieauguma datus var izmantot kā pamatu vērtējumam par prezidenta darbību. IKP pieaugums lielā mērā saistīts ar to, ka dažādu tehnisku iemeslu dēļ bija ļoti lēna izaugsme pirmajā ceturksnī. Šajos datos nav nekā tāda, kas nopietnam vērotājam liktu domāt, ka nākamajos piecos līdz desmit gados gaidāma ilgstoša 3% izaugsme," sprieda Sammerss.
Ekonomists Jānis Ošlejs savukārt norāda, ka savs devums ir arī Trampam:
"Es domāju, ka Eiropā daudzi cilvēki ir neapmierināti ar Trampu, bet, strādājot iekšpusē Savienotajās Valstīs, es redzu, ka daudz cilvēku ir arī ļoti apmierināti ar Trampu
un uzskata, ka viņš ienes arī tādu skaidrību, noteiktību un rīcību ekonomikā. Daudzi uzskata, ka tam ir pozitīvs iespaids. Un daudzi cilvēki Savienotajās Valstīs uzskata, ka spēcīgs prezidents, kurš mēģina kaut ko panākt, ekonomikai nes vairāk nekā vājš, vairāk uz kompromisiem orientēts prezidents, kāds, piemēram, bija Obama."
Katrā ziņā ASV izaugsmes turpināšanās ir labas ziņas arī pārējai pasaulei, īpaši tiem, kas eksportē uz pasaulē lielāko ekonomiku.
Jau ziņots, ka ASV prezidents un republikāņi ceturtdien, 29. septembrī, publicējuši priekšlikumus par nozīmīgām nodokļu sistēmas reformām. Nodokļu likmes paredzēts krietni samazināt un vienkāršot. Tramps argumentē, ka tas vēl vairāk stiprinās ekonomisko izaugsmi, veicinās ražošanu ASV un palīdzēs vidusšķirai. Kritiķi savukārt brīdina par riskiem, ka mazāk nodokļu radīs caurumu valsts budžetā un ASV būs spiestas aizņemties un vēl vairāk palielināt savu parādu.
Nodokļu reforma bija viens no galvenajiem ASV prezidenta Trampa priekšvēlēšanu solījumiem līdz ar veselības aprūpes sistēmas reformu un sienas būvniecību uz robežas ar Meksiku.
