Grafs arī skaidro, ka būtu jāmaina uzņēmumā esošā līgumu sistēma, kas pieļauj nesamērīgu kompensāciju izmaksu.
"Šīs kompensācijas ir nesamērīgas. Es domāju, ka problēmas pamatā ir tas, ka valdes locekļiem "Latvijas dzelzceļā" bija divi līgumi. Viens, kas ir pilnvarojuma līgums, kur šie noteikumi par atlaišanas pabalstiem ir ļoti skaidri definēti likumā, kas nevar būt lielāks par trijām algām. Bet ir otrs līgums, kas atļauj savienot amatu ar citu amatu uzņēmumā, - darba līgums, kurā ir absolūti necaurskatāmi, cik tad ir šie griesti," skaidro Grafs, norādot, ka "tā ir fundamentāla problēma, kas jārisina, ja ir jautājums par veidu, kādā konkrētajā uzņēmumā šie lēmumi tiek pieņemti".
KONTEKSTS
Bijušais "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs un prezidents Edvīns Bērziņš pēc amatu atstāšanas kompensācijā varētu būt saņēmis ap 250 000 eiro, liecina Bērziņa labotā amatpersonas deklarācija. Savukārt valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas saņēmis aptuveni 200 000 eiro. Kompensācijas īpaši lielas padarījis tas, ka abiem vadītājiem "Latvijas dzelzceļā" bijuši divi amati.
Pēc konflikta ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija) "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Bērziņš un valdes loceklis Strakšas amatus atstāja augusta vidū, pretī saņemot apjomīgas kompensācijas par nestrādāšanu pie konkurentiem. "TV3" ziņoja, ka kompensāciju apmērs bijis 150 000 eiro katram. Raidījums skaitļus pamatoja ar Bērziņa un Strakšas amatpersonu deklarācijām. Strakšas un Bērziņš Valsts ieņēmumu dienestam iesniedza deklarāciju labojumus, un izrādījās, ka "Latvijas dzelzceļš" izmaksājis vēl lielākas summas.
Bērziņš kopumā no "Latvijas dzelzceļa" šogad saņēmis gandrīz 342 000 eiro jeb par 100 000 eiro vairāk nekā Bērziņš norādījis, deklarāciju iesniedzot pirmo reizi. Savukārt Strakšas saņēmis 286 330 eiro, kas ir par aptuveni 50 000 eiro vairāk nekā iepriekš norādīts.
