Veselības pārbaudes pārtikas ražošanas uzņēmumos tagad ir norma. Papildus ierastajiem piesardzības pasākumiem uzņēmumos notiek pastiprināta dezinfekcija, kā arī stingri uzraudzīta darbinieku veselība.
"Pārtikas uzņēmumi ir vieni no jūtīgākajiem uzņēmumiem, kur var notikt šāda inficēšanās, jo temperatūras svārstības ir lielas. Pāris uzņēmumiem bija šīs problēmas, bet uzreiz tika lokalizētas,"
pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.
Covid-19 izplatība mudināja pārtikas ražotājus darba vietās veidot arī atsevišķus medicīnas punktus. Piemēram, Rēzeknes Gaļas kombinātā tagad strādā trīs medmāsas un ārsts, kas ik rītu un vakaru aptuveni 170 katras maiņas darbiniekiem mēra temperatūru, gan arī vajadzības gadījumā veic Covid-19 testu. Līdz šim tas darīts trīs reizes, visi testi bija negatīvi.
"Šos testus veicam nepieciešamības gadījumā, ja ir parādījušies kādi simptomi vai temperatūra, vai cilvēks ir atbraucis no šīs valsts, kur ir nepieciešams veikt testu, lai viņu laistu pēc tam [pie darba] ražošanā, lai viss būtu droši," pastāstīja medmāsa Dana.
Darbinieki atzīst, ka veselības pārbaudēm un pastiprinātai prasību ievērošanai jābūt, turklāt inficēšanās gadījumā uzņēmumā nāktos slēgt tikai individuālu cehu vai vienu no nodaļām.
"Nav nekas grūts, nedaudz laiku lieko aizņem, protams, drošībai labi! Man arī ir ģimene," par piesardzības pasākumiem saka kombinēta darbinieks Ivars.
Tomēr papildu dezinfekcijas un individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde, kā arī ārstniecības personāla uzturēšana pārtikas ražotājiem rada izmaksas pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.
"Tie ir piecciparu skaitļi mēnesī, un gadā tas jau būs pavisam daudz.
Milzīgi papildu izdevumi pārtikas nozarei! Medicīna ir, skolas, bet pārtika arī ir nepieciešama cilvēkam ikdienā," uzsvēra Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Šure.
Uzņēmēji uzskata, ka turpmāk būtu jāņem vērā arī citu valstu pieredze.
"Igaunijas piemērā slimības lapas no otrās dienas sāk apmaksāt.
Respektīvi, ja cilvēks ir saslimis vai viņš jūtas slims, viņš darbā neierodas, domājot par sabiedrības un uzņēmuma drošību," komentēja kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija nupat kopā ar Veselības un Zemkopības ministrijām ir veikusi aprēķinus par to, cik līdzekļu vidēji mēnesī pārtikas ražotāji tērē piesardzības pasākumiem, un ar lūgumu tos kompensēt vērsusies valdībā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā jau bija izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai. Vasarā situācija bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Covid-19 gadījumi tika atklāti arī vairākos pārtikas uzņēmumos, tāpēc tajos tika domāts par stingrākiem ierobežojumiem.
23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku. No 30. oktobra – vēl stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās – ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
