Pārtikas tirgotājiem Covid-19 prasību ievērošana - būtisks finansiāls slogs

Pārtikas tirgotājiem, lai varētu ievērot visas ar Covid-19 saistītās prasības, jārēķinās ar papildu izdevumiem. Latvijas Radio aptaujātie komersanti atklāj, ka pandēmijas divos gados tēriņi, kas saistāmi ar ierobežojumu un prasību ievērošanu, ir būtiska izmaksu pozīcija.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka līdz 15. novembrim visiem mazumtirdzniecībā nodarbinātājiem, kuriem darba pienākums paredz kontaktu ar klientiem, ir jāvakcinējas. Līdz 19. oktobrim darba devēji var izmantot ātros testus nevakcinēto darbinieku pārbaudei, bet pēc šī datuma būs derīgi tikai laboratorijas testi, kas ir ievērojami dārgāki. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pastāstīja, ka jau tagad testēšanas izmaksas gulstas uz uzņēmēju pleciem un nav mazas.

Pārtikas tirgotājiem Covid-19 prasību ievērošana - būtisks finansiāls slogsLinda Zalāne/Latvijas Radio

„Šīs ir tās praktiskās lietas, kas ir visbūtiskākās, kas var mainīt šo izmaksu sadaļu. Ja no 20. oktobra ir jāņem tikai laboratoriskie testi, tad tas tests maksā no 25 eiro un uz augšu. Kopumā šādā režīmā mēs strādājam jau otro gadu. Un droši vien strādāsim vēl. Tās pamata lietas, kas attiecas uz higiēnas un drošības prasībām - maska, dezinfekcijas līdzekļi. Tas jau ir kļuvis par ikdienas tēriņu pozīciju. Jā, tēriņi ir, un katram tie var būt atšķirīgi. Tas ir atkarīgs no iepirkumiem un daudzām saimnieciskām lietām. Protams, tas atspoguļojas cenās. Jā, arī pārtikas cenas aug. Ne jau Covid-19 to ir izraisījis, bet Covid-19 izmaksas tur ir iekšā,” stāstīja Krūzītis.

Testēšanas izmaksas kā būtisku pozīciju min arī „Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Viņa norādīja, ka kopumā pandēmijas laikā uzņēmumam izmaksu pozīcijas, kas saistītas ar ierobežojumu un prasību ievērošanu, ir vērā ņemamas.

“Pagaidām ir pāragri spriest, jo testēšanu tikai vakar sākām. Apzinām paralēli tos kolēģus, kuri pēc darba apraksta atbilst tam, ka viņiem ir tiešais kontakts ar klientiem. Tas arī ir atkarīgs no testa, kādu mēs izvēlamies, un tā, kas vispār ir pieejams tirgū. Tas arī, protams, ir jāņem vērā. Precīzu ciparu iedot es nevarēšu, bet tie noteikti būs tūkstošiem eiro, kas ir mūsu papildu izmaksas un izdevumi. Kopš pandēmijas sākuma pagājušajā gadā esam ieviesuši vairāk nekā 40 dažādus drošības pasākumus – dezinfekcijas stacijas, informatīvie materiāli. Apkopojot šīs izmaksas, ir vairāk nekā miljons eiro, kas ir mūsu pašu investīcija,” stāstīja Dupate-Ugule.

Arī gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” komunikāciju vadītāja Alīna Žižina atzīst, ka uzņēmums izjūt izmaksu slogu, kas ir saistīts ar Covid-19 ierobežojumu un prasību ievērošanu. Viņa akcentēja, ka attiecībā uz testiem saskaras ar problēmu, ka ir grūti iegūt vajadzīgo apjomu testu.

„Piemēram, reģionos, lai nodotu testu, pieraksts ir vairāk nekā nedēļu uz priekšu. Šī ir viena no lietām, kas ir palikusi bez vajadzīgās uzmanības arī no valdības puses. Ar darbinieku trūkumu mēs saskārāmies vēl pirms obligātās vakcinācijas. Līdz ar to uzņēmumu šodien vairāk satrauc, nevis tas, vai darbinieki pildīs šīs prasības, bet īsais laika periods, kad tas jāpaveic. Mēs apzināmies, ka zināms darba roku skaits mums var trūkt. Cik - to šobrīd ir grūti pateikt, jo darbinieki arī maina savas domas, laikam ejot un apstākļiem mainoties,” stāstīja Žižina.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Krūzītis norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecībā nodarbināti aptuveni 25 tūkstoši cilvēku un problēma ar darba roku trūkumu ir bijusi aktuāla vienmēr. Prasība obligāti vakcinēties, viņaprāt, ieviesīs korekcijas, bet pagaidām ir pāragri prognozēt, cik procenti darbinieku darbu pārtikas mazumtirdzniecībā pēc 15. novembra pametīs.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.

Savukārt skolas var turpināt darbu klātienē, visiem bērniem valkājot maskas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt