Pārtikas ražotāji peļ ieceri ieviest «našķu nodokli», arī Finanšu ministrija skeptiska

Veselības ministrijas piedāvājumu ieviest akcīzes nodokli izejvielām – sālim un cukuram, kā arī aplikt ar nodokli dažādus saldus un sāļus našķus pārtikas ražotāji sauc par nozari graujošu. Skeptiski noskaņota ir ne tikai pārtikas nozari uzraugošā Zemkopības ministrija, bet arī Finanšu ministrija.  

Sāli jāapliek ar akcīzes nodokli 9 eiro apmērā par 100 kilogramiem, bet cukuru – ar nodokli 14 eiro apmērā par 100 kilogramiem. Ar nodokli jāapliek arī saldie un sāļie našķi, piemēram, konfektes, bulciņas un kartupeļu čipsi. Veselības ministrija ir pārliecināta, ka šāds nodoklis ne tikai papildinās valsts maku, bet arīdzan mainīs iedzīvotāju ēšanas ieradumus.  

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole  stāsta, ka ir arī pētījumi - un tie ir publiski pieejami -, ka paceļot par 10%, piemēram, akcīzi saldinātajiem dzērieniem, par noteiktu procentpunktu skaitu samazinās iedzīvotāju vidējais ķermeņa masas indekss.

“Un arī patēriņš samazinās. Mēs redzam, ka kopš mēs esam ieviesuši skolās ierobežojumus pieejamībai šiem saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem, ir neliels [patēriņa] kritums. Tas mums liek tā cerīgi raudzīties, ka gan ar ierobežojumiem, gan ar cenu varēs sasniegt tādus labākus rezultātus,” norada Pole.

Pirms nedēļas notikušajā Pārtikas padomes sēdē Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli „neveselīgai” pārtikai noraidīts. Pret ideju kategoriski iebilst pārtikas ražotāji, kas to dēvē par nozares graušanu. Mērču un konservēto dārzeņu ražotāja „Spilva” vadītāja Lolita Bemhena Veselības ministrijas ierosinājumus sauc par kaitnieciskiem.

„Es domāju, ka tas ir ļoti neaprēķināts un līdz galam neizvērtēts priekšlikums no ministrijas puses,” saka Bemhena.

“Pirmkārt, jau absurdi skan tas, ka mēs apliekam ar nodokli gan izejvielu, gan arī gatavo produktu. Tas viss izskatās tikai pēc naudas maciņa papildināšanas. Bet neviens nav padomājis, vai mēs investoriem vēl būsim interesanti Latvijā vai nebūsim. Visur pasaulē notiek globalizācija, apvienošana, rūpnīcu slēgšana. Un es domāju, ka tas būs ļoti labs arguments, lai investori no Latvijas virzītos uz citām Baltijas valstīm,” brīdina Bemhena.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure ir pārliecināta, ka „našķu nodokļa” ieviešana radīs zaudējumus ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts budžetam.

„Šie 30 miljoni [kurus pēc varētu iekasēt no “našķu nodokļa”] ir virtuāli, jo šis kritums pārtikas nozarei būs daudz lielāks. Riska faktori, kas nostādina vietējos ražotājus pret citu valstu ražotājiem nekonkurētspējīgā stāvoklī, ir fakts. Tāpēc budžetā ienākumi būtu daudz mazāki, nevis 30 miljoni plusā, bet mīnusā daudz vairāk,” uzskata Šure.

Viņa arī uzsver, ka pārtikas ražotāji jau tagad velta lielu uzmanību recepšu pārstrādāšanai ar mērķi padarīt produktus veselīgākus.

„Mēs jau pašlaik strādājam – gan maizes nozare, gan „NP Foods”, gan saldumu nozare, gan arī dzērienu nozare, lai samazinātu gan cukura, gan arī sāls daudzumu,” uzsver Šure.

Visai piesardzīgi Veselības ministrijā tapušos ierosinājumus vērtē arī par nodokļu politiku atbildīgās Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.

„Protams, šis efekts, kas ir aprēķināts, ir sākotnējais. Ir jāatskaita gan iespējamais patēriņa samazinājums, gan arī administrēšanas izdevumi, un tad jau redzēs. Tā pieredze pasaulē ir ļoti dažāda, bet tik plaša nodokļa kā piedāvā Veselības ministrija, šķiet, nav nevienā valstī,”  atzīst Šņucins.

Turklāt pēc Šņucina teiktā, „našķu nodoklis” būtu visai grūti administrējams.

„Ir skaidrs, ka tas ir papildu slogs uzņēmējiem uzskaites ziņā, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam savas uzskaites sistēmas tad būtu jāpilnveido. Rodas arī problēmas, kā pārliecināties par iespējamā nodokļa godprātīgu nomaksu, jo kritērijs ir produkta saturs. Attiecīgi tad droši vien būtu jāparedz arī kaut kādi laboratorijas izdevumi, lai pārliecinātos, vai tas sāls vai cukura daudzums ir mazāks vai lielāks par atbilstošo,” klāsta Šņucins.

Pārtikas ražotāju pārstāvji arī bažījas, ka akcīzes nodokļa ieviešanas gadījumā viņiem būs jāiegulda ievērojami līdzekļi īpašu akcīzes preču noliktavu izveidē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti