Vairāki aptaujātie pārtikas ražotāji atklāja, ka atteikšanās no plastmasas iepakojuma ne būt nav vienkārša, jo ne visam ir iespējams atrast piemērotu alternatīvu.
"Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša norādīja, ka no jūlija mazajām suliņām salmiņi būs nevis no plastmasas, kā ierasts līdz šim, bet no kartona.
“Otrkārt, tas ir attiecināms arī uz mūsu zīmoliem “Pedro” un “Staburadzes” produktiem. Vieni ir salāti, bet otri ir deserti, kas ir domāti ērtai līdzi paņemšanai. Tādēļ iepakojumiem ir klāt pievienota vai nu dakšiņa vai karotīte. Mēs vēl esam procesā, jo alternatīvo variantu nav daudz. Turklāt tie veido vismaz 30% sadārdzinājumu, tādēļ mēs šobrīd apsveram pat tādu variantu, kā nelikt karotīti un dakšiņu klāt vispār. Piemēram, tālākajos gados šis likums skars arī dzērienu iepakojuma korķīšus,” norādīja Mikša.
Tiem būs jābūt neatvienojamiem no iepakojuma. Mikša atzīmēja, ka uzņēmums sadarbojas ar iepakojumu izstrādātājiem, lai laika gaitā ieviestu aizvien jaunus un ilgtspējīgākus produktu iepakojumus.
Arī piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” pārstāve Ilona Jaroša stāstīja, ka jūlijā piena “Rasēns” plastmasas salmiņus aizstās ar videi draudzīgāku risinājumu no papīra. Bet pirms trīs gadiem uzņēmums, investējot vairāk nekā 970 000 eiro, uzstādīja jaunu dzeramo jogurtu fasēšanas PET līniju, līdz ar to produkti tiek pildīti pilnībā pārstrādājamos iepakojuma risinājumos.
Dundagas pienotavas valdes priekšsēdētāja Jolanta Smaļķe klāstīja, ka līdz ar zīmola dizaina un identitātes maiņu tiek domāts arī par videi draudzīgu iepakojumu. Piena produkti pārsvarā tiek fasēti plastmasas iepakojumā, bet ražotājiem ir jābūt gataviem nākotnē meklēt alternatīvu.
Smaļķe skaidroja: “Tiem produktiem, kur ir iespējams, mēs pārejam uz “kraft” trauciņiem, kas daļēji ir papīrs un tad ir tas pārklājums iekšpusē, jo produkts tomēr ir šķidrs. Protams, šķidrais produkts, kas ir piens, kefīrs, jogurts, pašreiz arī būs plastmasas pudelē. Nekādu citu risinājumu mēs pašreiz nevaram [izmantot], bet ilgtermiņā ir doma pāriet uz stikla pudeli. Kopā ar sistēmu, ka var šīs pudeles atgriezt veikalos. Tā kā tas kādreiz ir bijis padomju laikos. Nekur tālu mēs neesam tikuši.”
Tiesa, tie iepakojumi maksā dārgāk un laika gaitā var ietekmēt arī produkta cenu veikala plauktā. Un to atzina arī citi aptaujātie pārtikas ražotāji.
Smaļķe prognozē, ka paaugstināsies dabas resursu nodoklis: “Iepakojums jau ir dārgāks. Visi taras piegādātāji jau maijā informēja, ka vismaz par 20% sadārdzināsies iepakojums. Pašizmaksa līdz ar to ceļas. Nevis tāpēc, ka mēs slikti ražojam, bet tāpēc, ka tara ir dārgāka.”
Uzņēmuma “Tukuma piens” pārstāvis Armands Artihovičs norādīja, ka līdz ar jūliju uzņēmums iepakojumu klāstā neko nemainīs, jo šie noteikumi to neliek darīt, bet nākotnē gan ies soli tuvāk videi draudzīgāku iepakojumu izmantošanā.
“Mēģinām izvēlēties pēc iespējas mazāk šos saliktos materiālus. Arī no polistirola cenšamies pamazām atiet nost un izmantot polipropilēnu tā vietā. Iekšēji jau jūtam to, uz kurieni iet iepakojuma tirgus,” sacīja Artihovičs.
Pamazām uzņēmums pārskata savu iepakojumu klāstu, jo ir skaidrs, ka plastmasas izmantošana nākotnē būs aizvien ierobežotāka.
KONTEKSTS:
Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris gadiem līdz pat vairākiem simtiem gadu. Turklāt pandēmijas laikā Latvijas atkritumos ir audzis plastmasas iepakojumu īpatsvars.
Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40% no plastmasas iepakojuma. Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana.
Eiropas Savienība (ES) ir definējusi, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir “zaļais kurss” jeb virzība uz to, lai Eiropa kļūtu par dabai daudz draudzīgāku pasaules daļu. ES mērķis ir līdz 2025. gadam savākt vismaz 50% plastmasas iepakojuma, bet 2030. gadā šim īpatsvaram jāsasniedz 55%.
Saeima atbalstīja plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu, ar ko no 3. jūlija liegs laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus.
Likums paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces:
- vates kociņus,
- galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus),
- šķīvjus,
- salmiņus,
- dzērienu maisāmkociņus,
- baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus.
