Pārtikas preču un lopkopības produkcijas ziņā Krievija un Baltkrievija Latvijai ir salīdzinoši nenozīmīgi importētāji.
"Ja mēs skatāmies importu pa valstīm, tad imports no Krievijas sastādīja 152 miljonus eiro jeb 5,1%, savukārt imports no Baltkrievijas bija 22 miljoni eiro jeb 0,7%," stāstīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns.
Uzkrītoši visnozīmīgākā sadaļa pārtikas un lopkopības produkcijas sadaļā, kas pērn no Krievijas ievesta Latvijā nepilnu 42 miljonu eiro apmērā, ir eļļas un tauki.
Tie pagājušajā gadā veidoja nepilnus 34% no kopējā Latvijā ievesto eļļu un tauku īpatsvara. Bet šā gada sākumā no Krievijas importēto eļļu īpatsvars pieauga, pārsniedzot pusi no kopējā importēto eļļu īpatsvara. Pārsvarā runa ir par ķīmiski nepārveidotām rapšu, ripšu un sinepju eļļām.
Visās pārējās pārtikas produktu grupās no Krievijas ievesto preču īpatsvars kopumā nav nozīmīgs. Vēl ievērojami mazāks pārtikas un dzīvnieku produkcijas apjoms pērn importēts no Baltkrievijas.
"Gatavās preces tur ir žāvēti augļi, piemēram, ļoti daudz tējas, kas nāca no turienes, produkti ir daudz, bet viņi nav būtiski (..) Nozarei nevajadzētu ciest ļoti būtiski, bet vienmēr tas prasa pārmaiņas, jo ir jau izstrādātas receptūras," teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa norādīja – pilnīgi visās preču grupās ir atrodami aizstājēji, pat ja to atrašana un pielāgošana prasīs vairāk darba un izmaksu.
Latvijas importa dati par pagājušo gadu tāpat liecina, ka pārtikas preču imports no Ukrainas pērn arī nebija būtisks.
Pārtikas un lopkopības produktu grupās imports no Ukrainas pērn veidoja 44 miljonus eiro. Taču kara dēļ jau tagad skaidrs, ka Ukrainai nebūs iespēju apgādāt Latviju ar tādu pašu preču apjomu arī šogad.
"Diezgan skaidri var zināt, ka nebūs tik daudz saulespuķu un kukurūzas, kas bija būtiski atkal mūsu lopkopības nozarei, kas ražo pienu, piemēram, cūku barība, putnu barība vairāk, bet tieši pašai pārtikas nozarei vairāk ir eļļa kā izejviela, tomātu pastas, tās ir svarīgākās grupas," skaidroja Gulbe.
Viņa norādīja – ražotājiem var nākties mainīt receptūru, taču šo pašu produktu grupas ražo arī daudzās Eiropas Savienības valstīs.
